Sludināt vēsti par Kristus augšāmcelšanos nozīmē būt cerības lieciniekiem
Kristus augšāmcelšanās sniedz mums lielu cerību, jo, pateicoties šim notikumam, mūsu
priekšā paveras dzīve uz mūžiem kopā ar Dievu, laimes pārpilnība, droša apziņa, ka
ļaunums ir uzvarams – sacīja Francisks vispārējās audiences laikā. Viņš aicināja ticīgos
priecāties par to, ka esam kristieši, un mudināja, lai mēs nebaidāmies mīlēt Dievu.
Svētais tēvs atzina, ka katram no mums ir svarīgi apzināties un sajust, ka Dievs mūs
mīl. To spilgti atklāj Kristus augšāmcelšanās notikuma liecinieki – sievietes un apustuļi.
Pāvests mudināja, lai ikviens ticīgais būtu drosmīgs šī notikuma liecinieks, jo Jēzus
augšāmcelšanās ir mūsu vērtīgākais dārgums.
Uz tikšanos ar Francisku Svētā
Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 30 tk. svētceļnieku no daudzām pasaules valstīm.
Viņu vidū bija daudz jauniešu, kuriem pāvests veltīja īpašus vārdus. Viņš tos mudināja
nest cerību pasaulei, ko nomoka kari, ļaunums un grēks. Klātesošo svētceļnieku vidū
bija arī 40 jezuītu ordenim piederīgie diakoni. Pēc pēdējo dienu lietavām, Romas ciemiņi
atkal varēja priecāties par saulaino un diezgan silto laiku. Ticības gada ietvarā
katehēzes mācībā Francisks pievērsās Credo vārdiem: „Trešajā dienā augšāmcēlies,
kā pravietots Rakstos”. Kristus augšāmcelšanās ir kristīgās vēsts centrālais notikums,
kas tika sludināts jau kopš kristietības sākumiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka tieši
Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir mūsu cerības atslēga, jo ļauj uz visu raudzīties mūžības
perspektīvā. Tas ir mūsu spēks! Kristus augšāmcelšanās ļauj uz ikdienas dzīves notikumiem
skatīties jaunā gaismā. Tas savukārt palīdz drosmīgi pārvarēt dažādas dzīves grūtības.
Kādā veidā mums tika nodota ticības patiesība par Kristus augšāmcelšanos?
– jautāja Francisks. Viņš paskaidroja, ka Jaunajā Derībā sastopamies ar diviem liecības
veidiem. Dažas liecības ir pasniegtas ļoti sintētisku formulu veidā, citas – kā plašāki
stāsti. Pāvests pievērsās otrajam veidam. Viņš atgādināja, ka Kristus augšāmcelšanās
notikuma pirmās liecinieces bija sievietes. Rīta agrumā atnākušas pie kapa, tās atrada
pirmo zīmi, proti, tukšo kapu. Tālāk sekoja tikšanās ar Dieva vēstnesi, kurš paziņoja:
Jēzus no Nācaretes nav šeit. Viņš ir augšāmcēlies. Francisks norādīja, ka sievietes
ieticēja un tūlīt steidzās nodot šo vēsti tālāk. Prieku par to, ka Jēzus ir dzīvs,
kā arī cerību, kas piepilda sirdi, nav iespējams paturēt sevī.
Izjutīsim prieku
par to, ka esam kristieši! – mudināja Svētais tēvs. Mēs ticam tam Augšāmceltajam,
kurš uzvarēja ļaunumu un nāvi! Būsim drosmīgi, lai „izietu” un tādā veidā piepildītu
ar šo prieku un šo gaismu visus mūsu dzīves nostūrus! Kristus augšāmcelšanās ir mūsu
lielākā drošība. Tas ir lielākais dārgums! Kā gan lai tajā nedalītos ar citiem! Šis
dārgums nav domāts tikai mums. To esam saņēmuši, lai nodotu tālāk, dotu citiem un
dalītos ar citiem. Tā ir mūsu liecība.
Katehēzes turpinājumā pāvests paskaidroja,
kāpēc Jaunajā Derībā tikai vīrieši, tas ir, apustuļi tiek minēti kā Augšāmcelšanās
liecinieki, bet nevis sievietes. Saskaņā ar tā laika jūdu likumu, sievietes un bērni
nevarēja sniegt ticamu liecību. Turpretī Evaņģēlijs ierāda sievietei primāru vietu
un lomu. Šeit varam atrast kādu elementu, kas pierāda to, ka Augšāmcelšanās bija patiess
vēsturisks fakts. Ja tas būtu izdomājums, tad tā laika kontekstā šo faktu nesaistītu
ar sieviešu liecību. Turpretī evaņģēlisti vienkārši stāsta par to, kas notika, un
pirmās liecinieces ir sievietes. Tas mums parāda, ka Dievs neizvēlas saskaņā ar cilvēciskajiem
kritērijiem – piebilda Francisks. Jēzus dzimšanas pirmie liecinieki bija gani – vienkāršie
un pazemīgie ļaudis; augšāmcelšanās pirmās liecinieces bija sievietes.
Tas
ir kaut kas skaists – turpināja Svētais tēvs. Tā ir katras sievietes, mātes un vecmātes
misija. Viņas ir aicinātas liecināt saviem bērniem un mazbērniem, ka Jēzus ir dzīvs,
ka Viņš ir augšāmcēlies. „Mammas un sievietes, uz priekšu ar šo liecību!”, mudināja
Francisks. Viņš piebilda, ka Dievs skatās uz mūsu sirdi. Viņam svarīgi, cik mēs esam
atvērti, un vai mēs uzticamies Viņam. Ticības lieciniekiem jāiemanto vienkāršs un
mīlestības pilns skatiens. Arī katram no mums ir svarīgi apzināties un sajust, ka
Dievs mūs mīl. Mēs esam aicināti nebaidīties Viņu mīlēt. Ticību apliecinām ar muti
un ar sirdi, ar vārdu un ar mīlestību – sacīja pāvests.
Katehēzes noslēgumā
viņš atgādināja, ka tikšanās ar augšāmcēlušos Kristu mūs pārveido, piešķir mūsu ticībai
jaunu spēku un nesatricināmu pamatu. Mūsu rīcībā ir daudz zīmju, kas palīdz saskatīt
augšāmcēlušos Kristu. Tie ir Svētie Raksti, Euharistija, citi sakramenti, žēlsirdība,
mīlestības žesti. Mēs esam aicināti ļaut Dievam sevi pārveidot, lai kļūtu par dzīvības
sējējiem pasaulē. „Redzu, ka laukumā ir daudzi jaunieši”, teica pāvests. „Puiši un
meitenes, nododiet tālāk pārliecību, ka Kungs ir dzīvs un soļo mums līdzās mūsu dzīvē!
Tā ir jūsu misija. Nododiet tālāk šo cerību! Jūs, Jēzus liecinieki, turpiniet liecināt,
ka Jēzus ir dzīvs! Tas dos mums cerību. Tas dos cerību šai pasaulei, ko kari, ļaunums
un grēks ir padarījuši mazliet vecu. Uz priekšu, jaunieši!” Pēc šiem vārdiem Svētā
Pētera laukumu pāršalca aplausi.
Pirmdien, otrajās Lieldienās, kardināla Andželo
Skolas vadībā Romā ieradās 10 tk. svētceļnieku no Milānas arhidiecēzes. Viņu vidū
ir 6 tk. 14 gadus vecu pusaudžu. Svētceļojuma mērķis: stiprināties ticībā pie apustuļu
Pētera un Pāvila kapa, un satikties un kopā lūgties ar jauno pāvestu Francisku. Iepriekš
tika plānots doties uz Romu, lai pateiktos Benediktam XVI par viņa vizīti Milānā 7.
Pasaules ģimeņu tikšanās ietvarā. Šodien Milānas ticīgie piedalījās pāvesta vadītajā
vispārējā audiencē. „Dārgie bērni, es lūdzos par jums, lai jūsu ticība kļūtu pārliecinoša
un stipra – kā augs, kas aug un nes labus augļus”, teica Svētais tēvs. „Lai Evaņģēlijs
kļūst par jūsu dzīves mērauklu tāpat kā tas bija sv. Asīzes Franciskam!” Pāvests mudināja
klātesošos pusaudžus lasīt Dieva vārdu, meditēt to un tam sekot, dzīvojot pazemīgi,
vienkārši un brālīgi. Viņš aicināja kalpot cits citam, paļauties uz Dievu un priecāties
par to, ka mums ir debesu Tēvs. „Sekojiet Viņa balsij, un jūs nesīsiet augļus mīlestībā!”
Pēc audiences pāvests devās personīgi sasveicināties ar vairākiem ticīgajiem.
Īpaši viņš apstājās pie jaunlaulāto pāriem un dažiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Kāds, kurš atradās invalīdu ratiņos, sirsnīgi apskāva Svēto tēvu. Daudzi apkārtējie
bija tik ļoti aizkustināti, ka nespēja valdīt asaras. Iedevis klātesošajiem svētību,
pāvests iekāpa automašīnā, lai atgrieztos uz Svētās Martas māju Vatikānā, kur ir viņa
pagaidu rezidence.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta