Ak, kā es gribētu nabadzīgu Baznīcu priekš nabadzīgajiem!

Sestdien pāvests Francisks tikās ar masu mediju darbiniekiem Pāvila VI zālē. Viņš pateicās par darbu šajās tik intensīvajās dienās Romā, kuras iesākās 11. februārī līdz ar Benedikta XVI paziņojumu par atkāpšanos. Francisks atzīmēja, ka masu mediju loma šai laikā aizvien ir augusi, un mediji ir kļuvuši nepieciešami, lai pasaulei stāstītu par mūsdienu vēstures notikumiem. Pateicoties, pāvests tēvišķi pajautāja un pats tūlīt sniedza pārliecinošu atbildi: „Strādājāt, vai ne? Nu, protams, ka strādājāt!” Šais dienās ne tikai katoliskās pasaules acis vien bija pievērstas mūžīgajai pilsētai, jo īpaši Vatikānam, kura „baricentrs” ir svētā Pētera kaps. Žurnālistiem šais nedēļās bija iespēja stāstīt par Svēto Krēslu, par Baznīcas ritiem un tradīcijām, par tās ticību un jo īpaši par pāvesta lomu un viņa kalpošanu.

Īpašu pateicību pāvests Francisks veltīja tiem, kuri spēja novērot un iepazīstināt ar šiem Baznīcas vēstures notikumiem, ievērojot patieso perspektīvu, kurā šie notikumi ir „jālasa”, proti, ticību. Vēstures notikumi gandrīz vienmēr prasa komplicētu skatījumu, kurš dažreiz var ietvert arī ticības dimensiju. Pāvests teica, ka ekleziālie notikumi, protams, nav sarežģītāki par politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem. Taču atšķirība ir tā, ka tie atbilst loģikai, kura nav pasaulīgo kategoriju loģika un tāpēc tos nav viegli interpretēt un iepazīstināt ar tiem plašu un daudzveidīgu publiku. Baznīcai, kas ir arī cilvēciska un vēsturiska institūcija, nav politiska, bet galvenokārt garīga daba. Tā ir Dieva tauta – svētā Dieva tauta, kas iet pretim Jēzum Kristum. Tikai šajā perspektīvā var rast pilnīgu izskaidrojumu tam, ko dara Baznīca.

Turpinājumā pāvests akcentēja, ka Baznīcas centrā ir nevis Pētera pēctecis, bet Kristus. Viņš ir galvenais atbalsta punkts un Baznīcas sirds. Francisks aicināja žurnālistus paturēt to prātā, atspoguļojot arī šo dienu notikumus.

Novērtējis žurnālistu darbu, kas prasa rūpīgu izpēti, iejūtību, pieredzi, jaunievēlētais pāvests paskaidroja, kāpēc viņš ir izvēlējies vārdu „Francisks”. Interesanti, ka iepazīstinot ar šo savu izvēli, jaunais Romas bīskaps teica: „Es jums pastāstīšu kādu stāstu”. Lūk, pāvesta stāsts:

„Vēlēšanu laikā man blakus atradās emeritētais Sanpaulas arhibīskaps un emeritētais Klēra kongregācijas prefekts Klaudio Hjummess. Viņš ir liels draugs, liels draugs! Kad lietas sāka kļūt nedaudz draudīgas, viņš mani mierināja. Un kad balsis jau sasniedza divas trešdaļas, atskanēja aplausi, jo bija ievēlēts pāvests. Viņš mani apskāva un teica: Neaizmirsti nabadzīgos! Un šie vārdi iespiedās manā sirdī: nabadzīgie, nabadzīgie… Un tūlīt, saistībā ar nabadzīgajiem es iedomājos svēto Asīzes Francisku. Kad turpinājās balsu skaitīšana, domāju arī par kariem, kas notiek pasaulē. Francisks ir miera vīrs. Un tā man sirdī radās vārds: Asīzes Francisks. Nabadzības vīrs, miera vīrs, vīrs, kurš mīl un sargā Radīto šai brīdī, kurā mums ar Radīto attiecības nav īpaši labas. Tas ir vīrs, kurš piešķir miera garu, nabadzīgs vīrs…”

Stāstījuma turpinājumā pāvests izsaucās: „Ak, kā es gribētu nabadzīgu Baznīcu priekš nabadzīgajiem!”

Atskatoties uz savas ievēlēšanas dienu, pāvests Francisks pastāstīja arī, ka daži kardināli aicinājuši pieņemt Adriana vārdu, atceroties Adrianu VI, kurš Baznīcas vēsturē ienācis kā reformators, cits kardināls esot pajokojis, ka būtu jāpieņem Klementa XV vārds, tādējādi nokārtojot rēķinus ar Klementu XIV, kurš apturēja Jēzus Sadraudzības darbību.

„Tās ir anekdotes!” teica pāvests. Uzrunas noslēgumā viņš vēlreiz pateicās žurnālistiem par viņu veikumu un novēlēja turpināt mierīgu darbu, kas nes augļus, labāk iepazīt Jēzus Kristus Evaņģēliju un Baznīcas realitāti.

Argentīnā dzimušais pāvests vērsās pie spāniski runājošajiem žurnālistiem, sakot: „Es jums teicu, ka no sirds vēlos dot jums savu svētību. Daudzi no jums nepieder Katoliskajai Baznīcai, citi ir neticīgi. No sirds, klusībā, katram no jums dodu šo svētību, respektējot katra sirdsapziņu, taču zinot, ka katrs no jums ir Dieva bērns. Lai Dievs jūs svētī!”

Tikšanās laikā ar žurnālistiem klāt bija arī kāds neredzīgais, kurš bija ieradies suņa pavadībā. Noslēdzoties audiencei, gan saimnieks, gan viņa uzticīgais sargs saņēma pāvesta Franciska svētību.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta