Kardinālu kolēģijas sastāvs

Romā ir ieradušies visi 115 balsstiesīgie kardināli. Pāvesta ievēlēšanā drīkst piedalīties tie, kuri bija jaunāki par 80 gadiem līdz dienai, kad sv. Pētera pēcteča sēdeklis kļuva vakants. Balsstiesīgo vidū vislielākais skaits ir eiropiešu (61 kardināls), otrajā vietā ierindojas Amerikas kontinents (33), trešo vietu dala Āzija un Āfrika (pa 11 kardināliem), savukārt no Okeānijas ir tikai viens kardināls. Aplūkojot sadalījumu pa valstīm, redzam, ka visvairāk kardinālu ir no Itālijas (28). Pēc tam seko ASV (11), Vācija (6), Brazīlija, Spānija un Indija (5), Francija un Polija (4), Meksika un Kanāda (3). Kardinālu kolēģijā kopumā, ieskaitot arī tos, kuriem nav balss tiesību, ir 207 kardināli. Vecuma ziņā pirmajā vietā ierindojas kardināls Ersilio Tonini no Itālijas. Viņš ir 98 gadus vecs. Dzimis 1914. gada 20. jūlijā. Otrais vecākais kardināls ir arī itālis, 1916. gadā dzimušais Fiorenco Andželini. Savukārt visjaunākie kardināli ir no Āzijas. Bazīlijs Tottunkals no Indijas ir dzimis 1959. gadā, bet Luiss Antonio Tagle no Filipīnām – 1957. gadā. Trešo vietu ieņem 1956. gadā dzimušais Rainers Marija Velki no Vācijas. Savukārt Latvijas kardināls Jānis Pujats ir dzimis 1930. gada 14. novembrī.

Kardinālu kolēģijas sastāvā vēl ir divi locekļi, kuriem kardināla titulu piešķīra pāvests Pāvils VI. 122 kardināliem šo titulu piešķīra svētīgais Jānis Pāvils II (50 no viņiem ir balsstiesīgi), bet 83 – Benedikts XVI (67 balsstiesīgie). Kopējais balsstiesīgo skaits ir 117, bet divi no viņiem konklāvā nepiedalīsies. Saskaņā ar statistikas datiem, 57 kardināli ir jezuītu vadīto Romas pontifikālo augstskolu bijušie studenti. Liela daļa no viņiem mācījušies Pontifikālajā Gregora universitātē un Pontifikālajā Bībeles institūtā.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta