"Pazemības drosme" – dažādu cilvēku atziņas par Benediktu XVI
„Pastāv arī pazemības drosme” – tā, runājot par Benedikta XVI lēmumu atkāpties, izsakās
pazīstamais franču filozofs, Sorbonnas universitātes emeritētais profesors Remī Brags.
Oktobrī Ratcingera prēmiju saņēmušais viduslaiku un arābu filozofijas eksperts Benedikta
XVI žestu salīdzina ar pāvesta Jāņa Pāvila II lēmumu palikt amatā līdz galam. Abus
šos lēmumus filozofs novērtē kā divas dažādas drosmes formas. Viena ir palikt līdz
galam un ciest līdzīgi Krustā sistajam Pestītājam, kuram pāvests ir vikārs, otra –
atdot visu pēc tam, kad ir būts uzmanības centrā, dot vietu citam. Pēc Remī Braga
domām, Benedikts XVI šai ziņā ir bijis tikpat atvērts Svētā Gara balsij, kāds savulaik
ir bijis Jānis Pāvils II.
Profesors pauž gandarījumu arī par pāvesta Benedikta
XVI apņēmību „izdarīt spērienu pedofilu pūznim”, un novēl, lai to darītu arī skolas,
bāreņu nami, sporta klubi un citas reliģiskās un laju institūcijas, kurām nākas saskarties
ar šo problēmu.
No Benedikta XVI mācību sev smēlušies arī vairāki ateisti,
starp tiem franču domātājs Mišels Onfrejs, spānis Havjērs Serkass un indietis Lenins
Raguvanši. Mišels Onfrejs intervijā itāļu avīzei Il Messaggero stāsta, ka viņš
izlasījis pirmo grāmatu sērijā „Jēzus no Nācaretes” un novērtē to kā vienu no garīgajā
jomā vispacilājošākajiem tekstiem. „Tā ir augsta filozofija,” saka intelektuālis.
Arī pāvests Benedikts XVI viņaprāt ir „cilvēks, kurš spēj veikt augsta līmeņa dialogu”.
Havjērs
Serkass – pazīstams antiklerikāls rakstnieks, Benedikta XVI atkāpšanās žestu sauc
par „visrevolucionārāko no visiem”. Izvērtēdams atteikšanos, protams, vienīgi cilvēciskajā
plāksnē, Serkass turpina: „Viņš atzina savu vājumu, taču beigās izrādījās īsts gigants”.
Lenins
Raguvanši – hinduists, kurš vēlāk kļuvis ateists, ziņu aģentūrai Asianews pastāstīja,
ka pateicoties Benedikta XVI mācībai, viņš sapratis, ka nav pret Dievu. „Šis ir Dievs,
kurš runā par mīlestību un līdzjūtību, par cilvēcisko cieņu un visu cilvēku tiesībām,
kurš rūpējas par nabadzīgajiem un cīnās pret netaisnībām, kurš ir žēlsirdīgs pret
slimniekiem un apspiestajiem,” atzīst Raguvanši, kurš Varanasi pilsētā vada Tautas
uzraudzības komiteju par cilvēktiesību ievērošanu. Viņš uzskata, ka „cilvēces nākotnes
labā ir būtiski, lai pasaule pievērš uzmanību šī lielā garīgā līdera mācībai, kurš
norāda ceļu, kas ejams katras tautas un nācijas labā.” Saskaņā ar indiešu aktīvista
teikto, šis pāvests ir bijis „drosmīgs cilvēka cieņas un tiesību aizstāvis”. Raguvanši
īpaši izceļ Benedikta XVI aicinājumu Apvienoto Nāciju organizācijai pāri visam likt
kopējo labumu.
I. Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce
uz Vatikāna Radio obligāta