Benedikts XVI pateicas Dievam un cilvēkiem par savu pontifikātu

27. februārī Benedikts XVI pēdējo reizi vadīja vispārējo audienci. Tajā piedalījās vairāk nekā 200 tūkstoši svētceļnieku. Pirmā audience notika 2005. gada 27. aprīlī. Nepilnu astoņu gadu ilgā pontifikāta laikā pāvests ir vadījis 348 audiences, kurās piedalījās vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Jau no agra rīta Vatikānā pulcējās svētceļnieki no daudzām valstīm. Viens no Svētā Pētera laukumā izveidotajiem sektoriem bija paredzēts Vatikāna diplomātiskā korpusa locekļiem un valstu delegācijām. Audiencē klātesoši bija Luksemburgas lielhercogs Gijoms Anrī, Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs, kā arī Itālijas veselības ministrs un Spānijas iekšlietu ministrs. Benedikts XVI baltā automašīnā apbrauca Svētā Pētera laukumu, sveicinot ticīgos. Daudziem rokās bija karogi un plakāti. Ik pa laikam pāvests apstājās, lai dotu svētību bērniem, kurus pasniedza viņa sekretārs, arhibīskaps Georgs Gensvains.

Tikšanās sākumā tika nolasīts svētā Pāvila Vēstules kolosiešiem fragments itāļu, franču, angļu, vācu, spāņu, portugāļu, arābu un poļu valodā. Pāvesta vārdi aizskāra ticīgo sirdis. “Sirsnīgi pateicos jums. Esmu dziļi aizkustināts, jo redzu dzīvu Baznīcu”. Pēc uzrunas visi piecēlās kājās un ilgi aplaudēja.

Aicinu visus uzticēties Kungam, bērna paļāvībā atdot sevi Dieva rokās; gribu, lai katrs justos Dieva mīlēts, un lai katrs priecājas par to, ka ir kristietis – sacīja Benedikts XVI savas pēdējās vispārējās audiences laikā. Šie un citi viņa vārdi bija kā ceļamaize katram ticīgajam visā plašajā pasaulē. „Pateicos jums, ka ieradāties uz mana pontifikāta pēdējo audienci tik kuplā skaitā”, teica Svētais tēvs, iesākot savu uzrunu. Viņš uzsvēra, ka ticības dāvana ir visvērtīgākā manta, ko neviens nevar mums atņemt.

Pāvests pateicās Dievam un visiem, kuri pa šiem gadiem viņu dažādi atbalstīja. Viņš atgādināja, ka Dievs vada Baznīcu, palīdz tai augt, sēj savu Vārdu un tādējādi dzīvina savas tautas ticību. Šajā brīdī plaši atplestām rokām un atvērtu sirdi skauju Baznīcu visā pasaulē; visus ietveru savās lūgšanās un novēlu Kungam – sacīja Svētais tēvs. Viņš apliecināja, ka dzīvo ar lielu paļāvību, jo apzinās, ka Evaņģēlija patiesības Vārds ir Baznīcas spēka avots. Tas ir dzīvības Vārds. Evaņģēlijs šķīstī, atjauno un nes augļus. Ar šo pārliecību Benedikts XVI 2005. gada 19. aprīlī uzņēmās universālās Baznīcas gana kalpojumu. „Kungs mani patiesi vadīja, bija man tuvu; ik dienas es varēju sajust Viņa klātbūtni”, sacīja pāvests, atzīstot, ka šo gadu laikā netrūka gan prieka, gan arī grūtību brīžu. Reizēm pūta stiprs pretvējš, bangoja ūdeņi un likās, ka Kungs guļ. Tomēr Svētais tēvs skaidri apzinājās, ka Baznīcas laivā Kungs vienmēr bija un ir klātesošs, un ka Viņš nekad neļaus tai nogrimt.

Turpinot uzrunu, Benedikts XVI atgādināja, ka dzīvojam Ticības gadā. Tas tika pasludināts tādēļ, lai stiprinātu mūsu ticību uz Dievu laikā, kad Viņš aizvien biežāk tiek nostumts malā. Līdz ar to visi kristieši tiek aicināti uzticēties Dievam, sajust Viņa mīlestību un piedzīvot prieku, ko Viņš sniedz. Svētais tēvs mudināja pateikties Kungam par ticības dāvanu gan ar savām lūgšanām, gan arī dzīvojot saskaņā ar ticību. „Dievs mūs mīl un gaida, lai arī mēs Viņu mīlam!”

Pāvests pateicās tiem, kuri šo gadu laikā pavadīja viņu ar savām lūgšanām un visādi citādi atbalstīja. Viņš pateicās kardināliem, saviem līdzstrādniekiem, Romas kūrijas darbiniekiem, bīskapiem, priesteriem, konsekrētajām personām, Romas diecēzes un visas pasaules ticīgajiem. „Gribu, lai mans sveiciens un mana pateicība sasniedz visus. Pāvesta sirds ir plaši atvērta visai pasaulei”, sacīja Benedikts XVI. Viņš pateicās arī pie Svētā Krēsla akreditētajiem diplomātiem un komunikāciju darbiniekiem, kā arī tiem cilvēkiem visā pasaulē, kuri pēdējo nedēļu laikā viņam sūtīja draudzības un solidaritātes apliecinājumus, un par viņu lūdzās. Vēstules nāca ne tikai no valstu vadītājiem, reliģiju līderiem un kultūras pasaules pārstāvjiem, bet arī no daudziem vienkāršajiem ļaudīm. Viņi rakstīja no sirds ar lielu mīlestību. Šajā sakarā Svētais tēvs atgādināja, ka šis sirds siltums un mīlestība dzimst no draudzības ar Kungu, no tā, ka esam kopā ar Kristu Viņa Baznīcā. „Šie cilvēki man raksta kā brāļi un māsas, kā dēli un meitas”, viņš teica. Tādā veidā varam gandrīz vai ar roku sataustīt Baznīcu, saskatīt, ka Baznīca ir nevis kāda organizācija, reliģiska vai humanitāra asociācija, bet dzīvs ķermenis, brāļu un māsu vienotība.

„Šajos pēdējos mēnešos sajutu, ka mani spēki ir mazinājušies”, turpināja Svētais tēvs. „Tāpēc neatlaidīgi Dievam lūdzu mani apgaismot ar savu gaismu, lai es pieņemtu pareizāku lēmumu nevis sava, bet Baznīcas labuma dēļ. Es spēru šo soli pilnībā apzinoties gan tā nopietnību, gan arī to, ka tas ir kaut kas jauns. Taču to darīju ar dziļu sirds mieru. Mīlēt Baznīcu nozīmē drosmīgi izdarīt arī tādas izvēles, kas ir smagas un sagādā ciešanas, vienmēr domājot nevis par savu, bet Baznīcas labumu”. Benedikts XVI paskaidroja, kāpēc viņa atkāpšanās lēmumu jāuzskata par ļoti nopietnu soli. Tas ir nopietns tādēļ, ka, uzsākot savu pienākumu pildīšanu, viņš izvēlējās „vienmēr” un „uz visiem laikiem” kalpot Kungam. Pāvests vienmēr kalpo Kungam, jo viņam nav privātās dzīves. Viņš vienmēr un pilnīgi pieder visiem, visai Baznīcai. „Es varēju piedzīvot un piedzīvoju joprojām, ka cilvēks saņem dzīvību tieši tad, kad to dāvā citiem”, sacīja Benedikts XVI. Izvēle notika arī „uz visiem laikiem”, jo atgriešanās atpakaļ privātajā dzīvē vairs nenotiek. Pāvests uzsvēra, ka lēmums atteikties no aktīvas kalpošanas Svētā Pētera pēcteča amatā nav pretrunā ar tikko teikto. „Es neatgriežos privātā dzīvē, lai dotos ceļojumos, piedalītos saietos, pieņemšanās, konferencēs utt.”, viņš skaidroja. „Es neatstāju krustu, bet palieku jaunā veidā līdzās Krustā sistajam Kungam”.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI apliecināja, ka turpinās kalpot Baznīcai ar savām lūgšanām. Viņš aicināja ticīgos arī viņu joprojām pieminēt, bet, jo īpaši, lūgties par kardināliem, kuru priekšā stāv svarīgs uzdevums – jauna pāvesta ievēlēšana, kā arī par nākošo pāvestu. Svētais tēvs aicināja ticīgos nekad neizmirst to, ka Dievs vienmēr vada un atbalsta Baznīcu, un ka Viņš savā mīlestībā mājo līdzās katram no mums.

27. februāra pusdienlaikā Klemensa zālē Benedikts XVI tikās ar Slovākijas prezidentu, Bavārijas premjerministru, Sanmarīno reģentiem un Andoras arhibīskapu. 28. februārī, sava pontifikāta pēdējā dienā, pāvests atvadīsies no kardināliem un dosies uz Kastelgandolfo. Plkst. 17.30 no rezidences balkona Svētais tēvs apsveiks Albano diecēzes ticīgos.

“Vēlos, lai katrs izjustu prieku, ka ir kristietis un ir Dieva mīlēts, kurš atdeva par mums savu Dēlu” – mikroblogošanas vietnē Twitter šodien ierakstīja Benedikts XVI.

J. Evertovskis, S. Krivteža / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta