Kopš Benedikts XVI paziņojis par savu atkāpšanos no Svētā Pētera pēcteča kalpojuma,
daudziem radās jautājums, kas vadīs Baznīcu „Sede vacante” laikā. Kā zināms, Romas
Bīskapa sēdeklis būs vakants no 28. februāra plkst. 20.00, līdz jauna pāvesta ievēlēšanai.
Kas šajā periodā notiek Baznīcas struktūrās? Ko dara Kardinālu kolēģija? Kādas ir
Kardinālu kolēģijas dekāna un kamerlenga funkcijas? „Sede vacante” periodā ir spēkā
1996. gada 22. februārī pāvesta Jāņa Pāvila II parakstītā apustuliskā konstitūcija
„Universi Dominici Gregis” ar dažiem Benedikta XVI ieviestajiem labojumiem attiecībā
uz pāvesta ievēlēšanu. Izmaiņas tika noteiktas 2007. gada 26. jūnijā izdotajā vēstulē
Motu proprio „Aliquibus mutationibus in normis de electione Romani Pontificis”.
Saskaņā ar minēto dokumentu normām, laikā, kad Apustuļa Pētera pēcteča sēdeklis ir
vakants, Baznīcu vada un Svētā Krēsla lietas pārvalda Kardinālu kolēģija. Viens no
tās uzdevumiem ir konklāva organizēšana.
Pašreizējais Kardinālu kolēģijas
dekāns ir kardināls Andželo Sodano. Šajā amatā viņš stājās kardināla Jozefa Ratcingera
vietā 2005. gada 29. aprīlī. Tā kā kardināls Sodano ir vecāks par astoņdesmit gadiem
un, līdz ar to, viņam nav vēlēšanas tiesību, tad konklāva laikā kolēģijas dekāna pienākumus
pildīs kardināls Džovanni Battista Re. Pēdējais ir vecākais no visiem balsstiesīgajiem
kardināliem. Viņa galvenais uzdevums ir konklāva sasaukšana. Bez tam, Kardinālu kolēģijas
dekāna pienākumos ietilpst Euharistijas svinēšana par nākamo pāvestu pirms konklāva
sākšanās un kolēģijas sēžu vadīšana, gatavojoties vēlēšanām. Dekāns lasa zvērestu
par iepriekš minētajā konstitūcijā iekļauto normu ievērošanu, pāvesta nāves gadījumā,
paziņo par universālās Baznīcas gana aiziešanu visiem kardināliem un sasauc viņus
uz sēdēm un kongregācijām, sasauc balsstiesīgos kardinālus uz jauna pāvesta ievēlēšanu,
prasa jaunievēlētā pāvesta piekrišanu, gadījumā, ja pēdējais vēl nav bīskaps, tad
dekāns konsekrē viņu par bīskapu, kā arī pontifikāta sākuma Svētās Mises laikā pasniedz
jaunajam pāvestam zvejnieka gredzenu.
„Sede vacante” laikā būtisku lomu spēlē
kamerlengs. Kopš 2007. gada 4. aprīļa šī amata pienākumus pilda Vatikāna valsts sekretārs
kardināls Tarčisio Bertone. Viņš pārvalda Svētā Krēsla īpašumus un finanses, aizzīmogo
pāvesta apartamentus, nāves gadījumā paziņo par pāvesta aiziešanu Romas ģenerālvikāram,
kurš savukārt izplata šo ziņu tālāk tautai. Kamerlengs nosaka dienu, kad jāsākas ģenerālkongregācijai,
lai sagatavotu konklāvu, pieņem kardinālu zvērestu par balsošanas noslēpuma ievērošanu
un uzrauga konklāva norisi.
Apustuliskā konstitūcija „Universi Dominici Gregis”
(n. 37) nosaka, ka kopš tā brīža, kad Romas bīskapa sēdeklis paliek vakants, līdz
pāvesta ievēlēšanas sākšanai jāgaida 15 dienas. Bez tam, konklāvam ir jāsākas ne vēlāk
kā pēc 20 dienām. Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs, jezuītu tēvs Federiko Lombardi
paziņoja, ka šo normu, kas attiecas uz konklāva sākšanu, Benedikts XVI varētu izmainīt
līdz savas atkāpšanās datumam, proti, 28. februārim, ar jaunu Motu proprio.
Līdz ar to, konklāvs varētu sākties ātrāk nekā tas bija noteikts līdz šim.
J.
Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio
obligāta