Svētais Celestīns V – pāvests, kurš atteicās no amata

Benedikts XVI Baznīcas vēsturē ir astotais pāvests, kurš atsakās no turpmākas amata pienākumu pildīšanas. Pirms tam no tās ir atteikušies pāvesti svētais Klements I, Poncians, Silvērijs, Benedikts IX, Gregors VI, svētais Celestīns V un Gregors XII. Gregora XII pontifikāts ilga no 1406. gada 30. novembra līdz 1415. gada 4. jūlijam. Līdz šim Venēcijā dzimušais, no vairāku kardinālu dzimtas nākušais Gregors XII bija pēdējais pāvests, kurš spēris abdikācijas soli.

Biogrāfiskā ziņā, iespējams, visinteresantākais šo, agrāk demisionējušo pāvestu sarakstā, ir svētais Celestīns V. Viņš svētā Pētera pēcteča tronī kalpoja 1294. gadā, no 29. augusta līdz 13. decembrim, tātad, nepilnus četrus mēnešus. Pāvesta Celestīna V dzimšanas vieta nav precīzi zināma. Šodien to grib piedēvēt gan Izernijas un Sant Andželo Limosano, gan arī Kazertas novadiem Itālijas vidusdaļā. Jaunības gados Pjetro Angelerio, tāds ir viņa dzimtais vārds, ilgāku laiku pavadīja vienā no Benevento diecēzē esošajiem benediktiešu klosteriem. Vēlāk, tiecoties pēc vēl lielākas askēzes un vientuļnieka dzīves, viņš apmetās alā Morrone kalnā. Pēc apmēram gadu ilgas eremīta dzīves Pjetro, kurš nu bija ieguvis jaunu vārdu Da Morrone, devās uz Romu, lai studētu un kļūtu par priesteri. Pēc studijām un iesvētībām viņš atkal atgriezās kalnu alas vientulībā un izveidoja jaunu reliģisku atzaru benediktiešu ordeņa ietvaros. To atzina pāvests Gregors X un vēlāk šis atzars ieguva vārdu „celestīnieši”.

1273. gada ziemā Pjetro da Morrone piedalījas Baznīcas koncilā Lionā, uz kurieni bija atnācis kājām. Pāvests Gregors X viņu aicināja svinēt Svēto Misi koncila tēvu priekšā, sakot, ka „neviens cits nav cienīgāks to darīt”.

Nākamos 20 gadus Pjetro Morrone aizvien vairāk attālinājās no pasaulīgās dzīves. Jau tad, kad mūku vadīja iekšējas sajūtas par drīzu šīszemes dzīves noslēgumu, pavisam negaidīti nāca ziņa, ka viņš ir izvēlēts par pāvestu. Nerodot atbilstošu kandidatūru ieilgušajā kardinālu konklāvā, beidzot vienprātīgi tika pieņemts lēmums pāvesta amatā iecelt vienkāršo eremītu, kuram nebija nekādas pieredzes nedz Baznīcas pārvaldē, nedz Svētā Krēsla norisēs.

Sākumā Pjetro da Morrone atteicās no pāvesta amata, bet vēlāk, paklausības dēļ, negribīgi piekrita. Viņš tika kronēts Akvilas pilsētā, Kollemadžo Svētās Marijas baznīcā, kuru pēc zemestrīces nodarītiem postījumiem, apmeklēja arī pāvests Benedikts XVI.

Vienā no saviem pirmajiem dokumentiem ar nosaukumu „Piedošanas bulla”, Celestīns V piešķīra pilnīgas atlaidas tiem, kas, izsūdzējuši grēkus, šai baznīcā ierodas Vesperu laikā 28.augusta vakarā. 1294. gada 18. septembrī Celestīns V sasauca savu pirmo un vienīgo konsistoriju, kurā nominēja 13 jaunus kardinālus, nevienu no tiem romieti. Šādā veidā viņš centās līdzsvarot kardinālu kolēģiju, vienlaikus piešķirot tai spēcīgu benediktiešu raksturu.

Vienpadsmitajā dienā pēc Celestīna V demisijas, par jauno pāvestu tika iecelts Anaņji, Lacio apgabalā dzimušais kardināls Benedetto Kaetani, kurš pieņēma Bonifācija VIII vārdu. Vēsturē šis pāvests ienācis kā nemitīgu konfliktu uzturētājs ar vairākiem tā laika valdniekiem Itālijā un citviet Eiropā. Dante viņu ir vēlējies ievietot „Dievišķās komēdijas” astotajā Elles lokā.

Kardinālam Kaetani piedēvē arī iepriekšējā pāvesta demisijas izraisīšanu. Ir zināms, ka pēc viņa rīkojuma Celestīns V nonāca stingrā kareivju apsardzībā. Viņš tika ieslēgts Kaetani piederošajā Fumones cietoksnī, kur mira 1296. gada 19. maijā. 1313. gada 5. maijā viņu kanonizēja pāvests Klements V. Dažus gadus vēlāk svētā Celestīna V miesas tika apglabātas jau pieminētajā Kollemadžo Svētās Marijas baznīcā Akvilā. Pāvests Benedikts XVI savas vizītes laikā 2009. gada 28. aprīlī pagodināja Celestīna V piemiņu, uz viņa atdusas vietas novietodams savu, pontifikāta sākumā saņemto palliju.

I. Šteinerte/pēc Internet materiāliem

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta