„Dārgie brāļi un māsas, kā jau jūs to zināt, es pieņēmu lēmumu atteikties no kalpojuma,
ko Kungs man uzticēja 2005. gada 19. aprīlī”, ar šiem vārdiem Benedikts XVI, ticīgo
pūļa aplausiem skanot, iesāka Pelnu trešdienas vispārējo audienci. Tā bija viena no
pēdējām viņa vadītajām audiencēm, jo 28. februāra vakarā Svētais tēvs beigs savu kalpošanu
un Apustuļa Pētera sēdeklis būs vakants. Es to izdarīju pilnīgi brīvi Baznīcas labā
– turpināja pāvests. Lēmums par atkāpšanos nobrieda pēc ilgām lūgšanām un rūpīgas
sirdsapziņas izmeklēšanas Dieva priekšā. Benedikts XVI arī apliecināja, ka labi apzinās
to, cik šis solis ir nopietns, un reizē saprot, ka vairs nespēj veikt savu kalpojumu
ar tam nepieciešamo spēku. Viņš atgādināja pārliecību, ka Baznīca ir Kristus Baznīca,
kuru Viņš nekad nemitēsies vadīt un atbalstīt. Svētais tēvs pateicās visiem par mīlestību
un lūgšanām. „Paldies! Šajās dienās, kas man nav vieglas, gandrīz vai fiziski jutu
lūgšanas spēku, Baznīcas mīlestību un jūsu lūgšanas atbalstu. Turpiniet lūgties par
mani, par Baznīcu, par nākošo pāvestu! Kungs mūs pavadīs”, sacīja Benedikts XVI.
Lielajā
gavēnī daudzreiz dzirdēsim aicinājumu „atgriezties”. Tas nozīmē sekot Jēzum, izvēloties
Viņa Evaņģēliju par ceļvedi savā ikdienas dzīvē, un ļaut, lai Dieva mīlestība mūs
pārveido – teica pāvests. Katehēzes mācībā viņš pievērsās Svēto Rakstu fragmentam
par Jēzus kārdināšanu tuksnesī (sal. Lk 4, 1-13). Benedikts XVI aicināja katru ticīgo
uzdot sev jautājumu: Kas manā dzīvē ir vissvarīgākais? Vai galveno vietu tajā ieņem
Dievs, vai manas personīgās intereses? Dievu nevar izmantot kā instrumentu savu interešu
īstenošanai – atgādināja Svētais tēvs. Mūsdienu kristietis ir pakļauts dažādiem šīs
pasaules kārdinājumiem, tomēr viņam jāatceras, ka Dieva žēlastība cilvēku dzīvē dara
brīnumus.
Ar Pelnu trešdienu sākas 40 dienu ilgais Lielā gavēņa liturģiskais
laiks, kas mūs sagatavo Lieldienu svinēšanai – atgādināja Benedikts XVI. Šim laikam
ir liela nozīme mūsu garīgajā dzīvē. Skaitlis četrdesmit Svētajos Rakstos tiek minēts
vairākas reizes. Pirms nekā sākt savu atklāto darbību, Jēzus 40 dienas pavadīja tuksnesī,
kur tika velna kārdināts. Pāvests skaidroja, ka tuksnesis ir klusuma, nabadzības,
nāves un vientulības vieta. Tuksnesī cilvēks ir spiests pievērsties būtiskajam. Jēzus
tuksnesī piedzīvoja kārdinājumu novērsties no Dieva Tēva noteiktā ceļa, lai ietu pa
vieglākiem pasaulīgajiem ceļiem. Viņš vienojās ar mums mūsu kārdinājumos, bet tiem
nepadevās. Viņš uzņēmās mūsu nastas, lai uzvarētu ļauno un pavērtu mums ceļu pie Dieva.
Jēzus pavēra mums atgriešanās ceļu.
Pārdomājot par kārdinājumiem, ko piedzīvoja
Jēzus, esam aicināti uzdot sev fundamentālu jautājumu: Kas manā dzīvē ir vissvarīgākais?
Pirmais ir maizes kārdinājums. Velns piedāvā Jēzum pārvērst akmeņus maizē, lai tādējādi
remdētu izsalkumu. Jēzus atbild, ka cilvēks ne no maizes vien dzīvo. Ja cilvēks netiecas
remdēt izsalkumu pēc patiesības un Dieva, viņš nevar tikt pestīts – uzsvēra Benedikts
XVI. Otrais ir varas kārdinājums. Sātans grib Viņam dot varu pār visu pasauli. Jēzus
nepadodas. Viņš apzinās, ka ne jau pasaulīgā vara var glābt pasauli, bet krusta, pazemības
un mīlestības vara. Kārdinot Jēzu trešo reizi, velns Viņam piedāvā mesties lejā no
Jeruzalemes Tempļa un ļaut, lai Dieva eņģeļi steidzas Viņu izglābt. Runa ir par sensacionālu
aktu un paša Dieva kārdināšanu. Taču no Jēzus teiktā izriet, ka Dievam mēs nevaram
diktēt savus noteikumus. Kāda ir šī stāsta par trīs kārdinājumiem galvenā mācība?
– jautāja pāvests. Galvenā mācība ir tā, ka Dievs ir visa Kungs. Šis fragments parāda,
ka pastāv kārdinājums izmantot Viņu kā kādu instrumentu savu interešu īstenošanai,
savam godam un saviem panākumiem. Cilvēkam ir tendence ieņemt Dieva vietu un izstumt
Viņu no savas personīgās un sabiedrības dzīves. Tādēļ Benedikts XVI mudināja katru
sev pajautāt: Kādu vietu Dievs ieņem manā dzīvē? Vai Viņš ir manas dzīves Kungs, vai
es pats esmu savas dzīves kungs?
Pāvests atgādināja, ka katram kristietim
vajadzētu tikt galā ar kārdinājumu pakļaut Dievu savām interesēm vai nostumt Viņu
malā. Kristietis ir aicināts ierādīt Dievam pirmo vietu savā dzīvē. Atgriezties nozīmē
ļaut Dievam sevi pārveidot; tas nozīmē izbeigt domāt, ka mēs vienīgie esam savas dzīves
veidotāji; tas nozīmē atzīt, ka esam no Dieva un Viņa mīlestības atkarīgas radības.
Svētais tēvs uzsvēra, ka, lai atgrieztos, esam aicināti rīkoties Dieva Vārda gaismā.
Lai būtu par kristieti, šodien nepietiek ar to, ka dzīvojam sabiedrībā ar
kristīgām saknēm – norādīja Benedikts XVI. Arī tam, kurš ir dzimis kristīgā ģimenē
un ticis audzināts reliģiskā garā, katru dienu jāatjauno sava apņemšanās būt kristietim,
ierādīt savā dzīvē pirmo vietu Dievam, jo dzīvojam sekularizētā sabiedrībā. Pārbaudījumi,
kādiem mūsdienu sabiedrība pakļauj kristieti, ir daudzi. Tie skar gan personīgo, gan
sabiedrisko dzīvi. Nav viegli būt uzticīgiem kristīgai laulībai, savā ikdienas dzīvē
īstenot žēlsirdību, atrast laiku lūgšanai un iekšējam klusumam; nav viegli publiski
stāties pretī izvēlēm, ko daudzi uzskata par pašsaprotamām, piemēram, abortam nevēlamas
grūtniecības gadījumā, eitanāzijai smagu slimību gadījumā vai embriju iznīcināšanai.
Kārdinājums nobīdīt savu ticību malā vienmēr pastāv un atgriešanās kļūst par atbildi
Dievam; to jāapstiprina vairākas reizes dzīvē.
Audiences laikā Benedikts XVI
minēja dažas personas, kuru atgriešanās var kalpot par paraugu mūsdienu cilvēkiem.
Pāvests norādīja uz sv. Pāvila un sv. Augustīna piemēru. Viņš minēja krievu pareizticīgo
zinātnieku Pāvelu Florenski, ebreju izcelsmes holandiešu jaunieti Etti Hillesumu,
kura nomira Aušvicas koncentrācijas nometnē, un amerikānieti Doroteju Deju. Šogad
Lielā gavēņa laiks iekrīt Ticības gadā. Svētais tēvs mudināja visus ticīgos atjaunot
savu apņemšanos no sirds atgriezties, pārvarot noslēgšanās sevī kārdinājumu un atvēlot
savā dzīvē vietu Dievam. Viņš aicināja uzlūkot ikdienas realitāti ar paša Dieva skatienu.
„Atgriezties nozīmē neaprobežoties ar dzīšanos pēc saviem panākumiem un ar sava prestiža
meklēšanu, bet censties, lai vismazākajās lietās patiesība, ticība uz Dievu un mīlestība
kļūtu par vissvarīgāko mūsu ikdienā”, sacīja Benedikts XVI. Mikroblogošanas vietnē
Twitter viņš ierakstīja: „Lielā gavēņa laikā, ko šodien iesākam, atjaunosim
savu apņemšanos atgriezties un vairāk vietas ierādīsim Dievam”. Pāvesta profils ir
9 valodās. Viņa sekotāju skaits pārsniedz 2 miljonus 800 tūkstošus.
J. Evertovskis
/ VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta