13. janvārī tika atzīmēta 99. Pasaules migrantu un bēgļu diena, ko 1914. gadā iedibināja
pāvests Pijs X. Vatikāna II koncila dokumentā „Gaudium et Spes” (1965) cilvēku pamattiesības
emigrēt tiek definētas kā iespēja „iekārtoties tur, kur tiem varētu būt, pēc pašu
domām, labākā vieta savu spēju, vēlmju un plānu īstenošanai”. Imigrācija ir konstants
faktors mūsdienu sabiedrībā gan globālā, gan vietējā mērogā. Uz to garantē tiesības
arī ANO, kā tas noteikts „Universālajā Cilvēktiesību deklarācijā”. Runa ir par „sekulārajām”
tiesībām, ar kurām tiek nodrošināta arī pilnīga kulta brīvība, tai skaitā, visu reliģiju
imigrantiem tiesības apbedīt savus mirušos.
Piemēram, Romā, Cestija piramīdas
tuvumā atrodas nekatoļu kapsēta. Tā ir izveidota 18. gadsimtā. Pastaigājoties gar
apbedījumu vietām, varam redzēt protestantu, ebreju, grieķu un krievu pareizticīgo,
kā arī islāma ticīgo, nepraktizējošo katoļu un citu mirušo, kuriem nav norādīta reliģiskā
vai konfesionālā piederība, vārdus. 250 gadu laikā tur tika apbedītas gandrīz 4000
cilvēku mirstīgās atliekas. Šie apbedījumi savā ziņā liecina par to, cik Roma ar tās
vēsturi aizvien ir pievilcīga. Kapsēta norāda uz saikni, kāda pastāv starp Romu un
nekatolisko pasauli.
Vispazīstamākais skandināvu kaps liecina par to, cik
šobrīd nekatoliskā pasaule vēl pirms protestantisma parādīšanās, kad tika sarauta
saikne ar Romu, īstenībā bija katoliska. Norvēģu vēsturnieks P. A. Munhs Romā veica
pētījumus par Norvēģijas viduslaiku vēsturi. Viņš bija pirmais lajs, pie tam nekatolis,
kuram tika dota atļauja piekļūt pāvesta arhīviem. Munhs labi apzinājās, ka ne visiem
ārzemniekiem Romā ir vienādas intereses, proti, ne visi šeit vēlas atklāt Eiropas
kopīgās identitātes vērtības. Bez tam, Munhs saprata, ka imigranta autentiska integrācija
sākas ar savstarpēju cieņu starp ieceļotāju un sabiedrību, kurā viņš ir ieradies.
Abām pusēm, tas ir, gan migrantiem, gan sabiedrībai, kas viņus uzņem, jāstrādā pie
kopīgas identitātes veidošanas, balstoties uz patiesības un mīlestības caurstrāvotu
dialogu.
Vēstījumā Pasaules migrantu un bēgļu dienā Benedikts XVI atgādināja:
„Integrācijas procesā ietilpst tiesības un pienākumi” gan no migrantu, gan arī no
sabiedrības puses. Līdz ar to, no vienas puses, nepieciešams rūpēties par migrantu
personas cieņu, no otras puses, arī pašiem migrantiem jārespektē tās sabiedrības,
kurai viņi pieder, vērtības. Šajā laukā Roma un jau minētā nekatoļu kapsēta var sniegt
savu mazāku vai lielāku ieguldījumu. Kapsētas izveide ielika multikulturālisma un
cieņas pret citām tradīcijām pamatus. Tādējādi līdz ar šo projektu tika sperts nozīmīgs
integrācijas solis konkrētā vietā, pašā Romas sirdī, ko H. Džeims aprakstīja kā „asaru
un smaidu, akmeņu un ziedu, sērojošo ciprešu un spožo debesu maisījumu”.
Karls
W. Hojers no Vatikāna Radio Skandināvu redakcijas