Aizdegta svece atgādina par Kristus gaismas atspīdumu

Kunga prezentācijas svētkos, jeb Sveču dienā pāvests svinēja Svēto Misi Vatikāna bazilikā, kur bija sapulcējušies arī daudzi reliģiskie un reliģiskās, lai atzīmētu XVII Konsakrētās dzīves dienu. Benedikts XVI vispirms pakavējās pie evaņģēlista Lūkas atstāsta par to, kā Marija un Jāzeps, paveikuši visu, kas, saskaņā ar senajiem priekšrakstiem bija jāpilda pēc bērna piedzimšanas, devās uz Jeruzalemes svētnīcu. Viss notikuma atstāsts ir centrēts uz Jēzu, uz Viņa ienākšanu svētnīcā. Pāvests uzsvēra, ka Jāzeps un Marija Visaugstākā Dēlu prezentē Tēvam, kas Viņu sūtījis. Jēzus nes pestīšanu savai tautai. Viņš to iemieso sevī, iziedams caur krusta nāvi un pasludinādams dzīvības uzvaru pār nāvi. Šī uzvara tiek priekšsludināta jau Viņa prezentācijas brīdī svētnīcā. Pāvests norādīja, ka visā šai epizodē ir klātesošs Svētais Gars. Jo īpaši tas ir pārņēmis Simeona un Annas personas, liekot tām runāt svētības vārdus, Dieva slavināšanas un pateicības vārdus par to, ka savās rokās tiem ir iespēja turēt „mūsu pestīšanu” (sal. Lk 2,30).

Kunga prezentācijas brīdī liela simboliska vērtība tiek piešķirta gaismai. Gaismas tematika tiek akcentēta arī Sveču dienas liturģijā. Daudzās baznīcās visā pasaulē tiek aizdedzinātas sveces. Vatikāna bazilikā šai dienā varēja vērot iespaidīgu procesiju ar degošām svecēm, kurā piedalījās Dievam konsakrētās dzīves pārstāvji. Pāvests teica, ka aizdegta svece ir konsakrētās dzīves skaistuma manifestācija. Tā atgādina par Kristus gaismas atspīdumu. Aizdegta svece liek atsaukt atmiņā Jaunavas Marijas ienākšanu svētnīcā. Benedikts XVI teica: „Būdama Dievam konsakrētā pāri pār visiem, Marija savās rokās nesa pašu Gaismu, Iemiesoto Vārdu, kas atnāca pasaulē, lai padzītu tumsību ar Dieva mīlestību.”

Vēršoties pie reliģiskajiem un reliģiskajām, pāvests sacīja, ka viņu klātbūtne simboliskā veidā atgādina par svētceļojumu, kas šai Ticības gadā vēl pamatīgāk apliecina „saplūšanu” ar Baznīcu, lai iegūtu ticības stiprinājumu un atjaunotu savu piederību Dievam. Pāvests aicināja konsakrētās personas nemitīgi uzturēt ticību, lai spētu apgaismot savu aicinājumu. Tāpēc Svētais tēvs ieteica biežāk veikt iekšēju svētceļojumu, atceroties savu „pirmo iemīlēšanos”, ar kuru Kungs Jēzus Kristus sasildīja viņu sirdi. Pāvests aicināja to darīt nevis nostalģijas pēc, bet tāpēc, lai uzturētu dzīvu ticības liesmu. Otrkārt, Benedikts XVI aicināja konsakrētos pazīt gudrību vājumā. Viņš uzsvēra, ka tieši cilvēciskajā vājumā un ierobežojumos kristieši ir aicināti dzīvot saskaņā ar savu piederību Kristum. Pāvests novēlēja, lai efektivitātes un panākumu sabiedrībā, konsakrēto dzīvi iezīmē „mazo cilvēku”„minoritāte” un vājums, mīlestība uz tiem, kuriem trūkst savas balss.

I. Šteinerte/VR