Austrija: mūžības slieksni pārkāpusi romu katoļu rakstniece Cejka Stoika

Vīnē 80 gadu vecumā mirusi romu tautības rakstniece, nacistu nāves nometnēs izdzīvojusī Cejka Stoika. Viņa piedzima 1933. gadā lielā katoļticīgā ģimenē Štīrijas ciematā Kraubatā. Pusaudzes gados Cejku kopā ar citiem čigāniem nacisti deportēja sākumā uz Birkenau, vēlāk uz Rāvensbrikas un Bergenas Belsenas koncentrācijas nometnēm. Par baiso periodu, kurā izdevās palikt dzīvai, vēlāk visu mūžu atgādināja ne tikai atmiņas, bet arī nacistu iededzināta zīme uz rokas: Z6399, kur Z nozīmē zigeuner – čigāniete, bet 6399 – uzskaites numuru.

Pēc atgriešanās no nometnes, Stoika apmetās uz dzīvi Vīnē, kur strādāja par pārdevēju uz ielas. Viņa bija apveltīta gan ar rakstnieces un dzejnieces, gan arī ar dziedātājas un gleznotājas talantu. Cejka Stoika ir viena no nedaudzajiem čigāniem, kas uzrakstījusi atmiņas par koncentrācijas nometnēs pārdzīvoto. Tās ir publicētas 1988. gadā vācu valodā izdotajā biogrāfijā Wir leben im Verborgenen. Erinnerungen einer Rom-Zigeunerin („Dzīvojam izolācijā. Romu čigānietes atmiņas”). Bez tam, Cejkas Stoikas rakstnieces spalvai pieder arī vairāku stāstu un dzejoļu krājumi. Kā dziedātāja 1995. gadā viņa ir izdevusi romu valodā iedziedāto kompaktdisku Me Diklem Suno („Es sapņoju”).

1989. gadā Cejka Stoika sāka gleznot. Gleznās mijas SS nometnēs pārdzīvoto šausmu tematika ar dzīvi apliecinošiem dabasskatiem, kas pilni ar ziedošām puķēm. Viņas gleznas ir bijušas izstādītas gan daudzviet Eiropā, gan arī Japānā un ASV. Cejka Stoika ir atzinusi, ka viņas mākslinieciskā izteiksme lielā mērā palīdzējusi dzīvot pēc koncentrācijas nometnēs pārdzīvotā. „Ja savas atmiņas būtu jāieslēdz sevī, tad es noteikti būtu salauzta,” viņa sacīja vienā no tikšanas reizēm ar publiku.

2011. gada 11. jūnijā kopā ar trim tūkstošiem citu Eiropas čigānu, Cejka Stoika bija ieradusies Vatikānā, lai tiktos audiencē ar pāvestu Benediktu XVI.

I. Šteinerte/VR