Kunga Jēzus kristīšanas svētki Vatikānā

Ar savu Kristību Jordānas upē Jēzus nostājās grēcinieku pusē, lai mūs vestu pie Dieva Tēva – teica Benedikts XVI. Svētdien, 13. janvārī, Siksta kapelā pāvests svinēja Kunga Jēzus kristīšanas svētku Euharistiju. Liturģijas laikā viņš nokristīja 20 bērnus. Uzrunā Svētais tēvs skaidroja kristīgās iniciācijas sakramenta nozīmi. Vēršoties pie jaunkristīto bērnu vecākiem, pāvests uzsvēra, ka tas ir viņu priekpilnās ticības akts. Kristība ir piedzimšana jaunajai dzīvei Kristū. Šis prieks balstās uz pārliecības, ka esam saņēmuši no Dieva lielu dāvanu – ticību. Tas ir prieks, kas izriet no apziņas, ka esam Dieva pieņemtie bērni, ka Viņš mūs mīl. Prieka avots ir personiskā saikne ar Jēzu. Viņš ir mūsu dzīves jēga – teica pāvests, novēlot, lai šie bērni augtu ticības pārliecībā un spētu atbilstoši tai rīkoties savā dzīvē.

Svētais tēvs atgādināja, ka krustvecāku pienākums ir palīdzēt vecākiem audzināt bērnus, lai tie sasniegtu dzīves un ticības briedumu. Pāvests uzsvēra, ka esam aicināti saglabāt uzticību Kristum ikdienas situācijās. Mūsdienu pasaulē, kuras loģika nesaskan ar ticības vērtību hierarhiju, ticēt ir grūti. To nevar noliegt. Taču ar žēlastības atbalstu tas ir iespējams.

Kunga Jēzus kristīšanas svētki, kas noslēdz Ziemassvētku liturģisko laiku, bija pāvesta apceres pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» galvenā tēma. Kāpēc Jēzus, kurā nebija grēka, pakļāva sevi svētā Jāņa Kristībai, kura domāta grēciniekiem? – jautāja Benedikts XVI. Žests, ar kuru Jēzus uzsāka savu dzīvi atklātībā, saistās ar Iemiesošanās noslēpumu, t.i., Dieva nokāpšanu ellē. Dievišķās pazemošanās nozīmi varam izteikt ar vienu vārdu: mīlestība – skaidroja pāvests. – Mīlestība ir paša Dieva vārds. Apustulis Jānis raksta: «Tanī atklājās Dieva mīlestība pret mums, ka Viņš sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Dievs sūtīja savu Dēlu gandarīšanai par mūsu grēkiem». Tāpēc Jēzus pirmā publiskā darbība bija Kristības pieņemšana no svētā Jāņa, kurš, redzot Viņu nākam, teica: «Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus».

Uzrunas turpinājumā Benedikts XVI norādīja uz parādībām, kas saistās ar Kristus publiskās darbības uzsākšanu. Runa ir par debesu atvēršanos, Svētā Gara nolaišanos un Tēva balss atskanēšanu. Jēzus ir Dieva Dēls. Viņa paklausība un mīlestība pilnībā atklāsies krusta nāvē. Jēzus augšāmcelsies tā paša Svētā Gara spēkā, kas Viņu svētdarīja Jordānas ūdeņos. «Jēzus ir jaunais cilvēks, kas vēlas dzīvot kā Dieva Dēls, proti, dzīvot mīlestībā. Viņš ir cilvēks, kas pasaules ļaunuma priekšā izvēlas pazemības un atbildības ceļu, izvēlas nevis lai glābtu sevi, bet gan lai atdotu savu dzīvību par patiesību un taisnīgumu. Būt kristietim nozīmē dzīvot šādu dzīvi, kas pieprasa atdzimšanu no augšas, no Dieva, no žēlastības. Šī otreizējā atdzimšana ir Kristība, ko Kristus deva Baznīcai, lai palīdzētu visiem cilvēkiem atdzimt jaunai dzīvei» – teica Benedikts XVI.

Svētais tēvs apliecināja, ka lūdzas par jaunkristītajiem bērniem. Viņš aicināja kristiešus Ticības gadā atklāt savas garīgās atdzimšanas no Dieva mīlestības nozīmi un skaistumu. Apsveicot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Benedikts XVI atgādināja, ka svētdien daudzās valstīs tika atzīmēta Pasaules Migrantu un bēgļu diena. Citējot savu vēstījumu, pāvests nosauca migrāciju par «ticības un cerības svētceļojumu». «Kas atstāj savu zemi, dara to ar cerību, ka citur atradīs labākus dzīves apstākļus, vienlaicīgi ticot Dievam, kas vada katra cilvēka soļus – teica pāvests. – Tādā veidā imigranti kļūst par ticības un cerības nesējiem mūsdienu pasaulē».

S. Krivteža / VR