Milānas ediktam 1700

Šogad aprit 1700 gadi, kopš izdots Milānas edikts. Tas ir vēsturisks dokuments, līdz ar kuru 313. gadā Rietumu un Austrumu imperatori Konstantīns I un Licīnijs oficiāli lika izbeigt visas reliģiskās vajāšanas un proklamēja Romas impērijas neitralitāti jebkuras ticības priekšā. Sakarā ar edikta lielo gadskārtu, Milānā šī gada marta beigās ieradīsies Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I. Viņa vizīte būs centrālais brīdis dažādu citu iniciatīvu virknē, ko Milānas arhidiecēze un tās vadītājs, kardināls Andželo Skola rīko, atceroties seno dokumentu, kurš iezīmēja reliģiskās brīvības sākumu Rietumos.

Patriarha Bartolomeja I sēdeklis atrodas Stambulā – senajā Bizantijā, ko imperators Konstantīns 330. gadā nodēvēja par „Jauno Romu”, un kura vēlāk ieguva Konstantinopoles vārdu. Par patriarhātu bīskapa sēdeklis Konstantinopolē tika paaugstināts 431. gadā, Efezas koncila laikā. Pilsēta ir Austrumu kristietības šūpulis. Ekumeniskajam patriarham pieder pirmā goda vieta starp Pareizticīgo Baznīcām. Viņš ir „primus inter pares” starp Austrumu patriarhiem un atbalsta punkts Pareizticīgo Baznīcas kopienai visā pasaulē.

Patriarhs Bartolomejs I vizītē Milānā ieradīsies otro reizi. Pirmoreiz viņš to apmeklēja svētajam Ambrozijam veltītajā 1997. gadā, un tikās ar toreizējo Milānas arhibīskapu, kardinālu Karlo Marija Martini.

Šoreiz Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Milānā viesosies 20. un 21. martā. Vizītes ietvaros paredzēta lūgšana grieķu-pareizticīgo baznīcā, ekumeniskais dievkalpojums svētā Ambrozija bazilikā, izstādes „Konstantīns 313” apmeklējums Milānas Palazzo Reale, un lekcija kopā ar kardinālu Andželo Skola par tematu „Pazīstiet patiesību un patiesība jūs darīs brīvus”.

I. Šteinerte/VR