Iestāties ģimenes labā nozīmē aizstāvēt cilvēka identitāti
Dieva vārda sludināšanas rezultāts ir atkarīgs no cilvēka atvērtības un gatavības
Viņam sekot – atzina Benedikts XVI, 21. decembrī tiekoties ar saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem,
Romas kūrijas darbiniekiem, tuvojošos Kristus dzimšanas svētku sakarā. Uzrunas laikā
pāvests pieminēja dažus nozīmīgākos Baznīcas dzīves un sava kalpojuma notikumus, kā
arī meklēja risinājumu dažām aktuālām mūsdienu sabiedrības problēmām. Vispirms Svētais
tēvs atsauca atmiņā savu apustulisko ceļojumu uz Meksiku un Kubu. Tās bija neaizmirstamas
tikšanās, kuru laikā atklājās ticības spēks un ar to saistītais prieks. Pāvesta acu
priekšā joprojām ir cilvēku pūļi ceļa malās, īpaši, dievbijīgi ceļos nometušies jaunieši,
kuri gaidīja Apustuļa Pētera pēcteča svētību. Nevar noliegt, ka grandiozie un skaistie
reliģiskie notikumi risinājās uz dažādu problēmu fona.
Runājot par Meksiku,
Benedikts XVI atgādināja, ka šīs valsts iedzīvotāji cieš no vardarbības un ekonomiskās
krīzes. „Tās ir problēmas, ko nevar, protams, atrisināt vienkārši ar reliģiskiem paņēmieniem”,
viņš atzina. „Bet vēl jo mazāk – bez šīs iekšējās sirds šķīstīšanas, kuras avots ir
ticības spēks un tikšanās ar Jēzu Kristu”, uzsvēra pāvests.
Benedikts XVI
atsauca atmiņā arī Ģimeņu tikšanos Milānā un savu apustulisko ceļojumu uz Libānu.
Pēdējais svarīgais šī gada notikums bija Bīskapu Sinode par jauno evaņģelizāciju.
Reizē tas bija Ticības gada sākums. Šo notikumu ietvarā tika pievērsta uzmanība fundamentālām
mūslaiku tēmām: ģimenei, mieram pasaulē, starpreliģiju dialogam un Evaņģēlija vēsts
sludināšanai.
Runājot par ģimeni, pāvests atgādināja, ka šīs institūcijas
krīzes pamatā šodien ir ne tikai maldīgais priekšstats par cilvēka brīvību, bet arī
neizpratne par to, kas ir cilvēks kā persona, savas dabas un dzimuma noliegšana. Mūsdienās
izplatās kāda bīstama tendence, proti, cilvēks mēģina noliegt, ka Dievs viņu ir radījis
kā vīrieti un sievieti, un rīkoties ar savu dzimumu pēc savas patikas. Cilvēks mēģina
manipulēt ar savu dabu, un šāda tendence apdraud ģimeni un bērnus. Tādā veidā cilvēks
iet pa pašiznīcināšanās ceļu. Pāvests piebilda, ka šīs problēmas pamatā ir Dieva noliegšana.
Tieši ģimenē cilvēks atklāj savu identitāti un iemācās saskatīt, ko nozīmē būt par
cilvēku. Ģimenes institūcijai ir fundamentāla loma. Šajā kontekstā Benedikts XVI runāja
arī par saistībām, par spēju pateikt un turēt reiz doto „jā” vārdu. Cilvēks sevi īsteno
tikai tad, ja dāvā sevi. Viņš sevi īsteno atveroties otram cilvēkam – saviem bērniem,
ģimenei. Viņš atklāj sevi kā personu, pieņemot ciešanas un grūtības. Atmetot šīs saites,
pazūd arī būtiski tēli – tēva, mātes un bērna tēls.
Runājot par dialogu, pāvests
norādīja uz trijām tā formām, ko Baznīcai šodien vajadzētu attīstīt: dialogu ar valstīm,
ar sabiedrību un ar citām reliģijām. Šajā kontekstā atgādināja, ka svarīgi iemācīties
pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, un respektēt viņa atšķirīgo viedokli. Ja abu pušu
izejas punkts ir taisnības un miera hermeneitika, tad, neskatoties uz pastāvošajām
atšķirībām, abu pušu starpā notiks aizvien dziļāka tuvināšanās – sacīja Svētais tēvs.
Starpreliģiju dialoga jomā viņš ieteica ievērot divas pamatnorādes: pirmkārt, dialoga
mērķis ir nevis saruna kā tāda, bet labāka savstarpēja sapratne; otrkārt, katrai pusei
jāapzinās sava identitāte un jāsaprot, ka, dialoga laikā, tā netiek apdraudēta – ne
sava, ne pretējās puses identitāte. Vienu vārdu sakot, dialogs tuvina abas puses patiesībai.
Kristieti šajā ceļā atbalsta Kristus, kurš pats ir Patiesība, un kurš dāvā īstu brīvību.
Visbeidzot, runājot par evaņģelizāciju, Benedikts XVI pievērsās dažiem tās
elementiem, ko varam atrast Jāņa evaņģēlijā par divu mācekļu paaicināšanu (sal. Jņ
1, 35-39). Pirmais elements – vienkārša sludināšana jeb kerigma, kuras spēks izriet
no sludinātāja iekšējās pārliecības. Otrais elements – klausīšanās un sekošana Jēzum.
Tā vēl nav sekošana šī vārda īstajā nozīmē, bet drīzāk, veselīga ziņkāre un došanās
Viņam pakaļ, var teikt, meklēšana. Trešais elements sākas ar to, ka Jēzus pagriežas,
uzlūko mācekļus un jautā viņiem: „Ko jūs meklējat?”. Viņu atbilde norāda uz atvērtību
un gatavību spert jaunus soļus. Savukārt Jēzus atbilde: „Nāciet un redziet” ir aicinājums
Viņam sekot un kļūt patiesi redzīgiem. Vienlaikus tas ietver sevī aicinājumu kļūt
par Kristus Miesas – Baznīcas locekļiem.