Benedikta XVI vēstījums 46. Pasaules Miera dienā: Dieva atmešana apdraud mieru

„Svētīgi miera veicinātāji” – šie Kristus vārdi ir Benedikta XVI vēstījuma Pasaules miera dienā temats. Dokumenta sākumā pāvests atzīst, ka katrs Jaunais Gads saistās ar gaidām pēc labākas pasaules. Viņš pauž gandarījumu, ka piecdesmit gadus pēc Vatikāna II koncila kristieši nemitējas uzņemties atbildību sabiedrībā un dalās tās priekos un cerībās, bēdās un raizēs, kā arī sludina Kristus pestīšanas vēsti un veicina mieru. Vienlaikus Svētais tēvs atzīst, ka mūsdienu pasaulē, diemžēl, trūkst miera, un viņš parāda, kāds ir šīs problēmas iemesls. Pāvests uzsver, ka mieru nopietni apdraud Dieva atmešana un Viņa likumu pārkāpšana. Vēstījumā atrodam septiņus punktus. Tajos Benedikts XVI aplūko Kristus pasludinātās Kalna svētības, atgādina, ka miers ir Dieva dāvana un reizē cilvēka darbības rezultāts, un norāda, ka miera veicinātāji ir tie, kuri mīl un aizstāv cilvēka dzīvību.

Pāvests atgādina, ka šodien vajadzīgs jauns attīstības un ekonomikas modelis, bet ģimenēm un dažādām institūcijām jāpieliek pūles audzināšanas darbā, lai jauniešos ieaudzinātu „miera kultūru”. Svētais tēvs skaidro, ka „miera pedagoģija” izriet no dziļas un bagātas iekšējās dzīves un balstās uz skaidriem morāles principiem.

Mūsdienu globalizācijas laikmetā, ar tā pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, kā arī nepārtrauktajiem asiņainajiem konfliktiem un kara draudiem, esam aicināti iesaistīties miera un kopējā labuma veicināšanā – raksta Benedikts XVI. Šodienas saspīlējumus un konfliktus rada plaisa starp bagātajiem un nabagiem, egoisms un individuālisms, finanšu normu neievērošana, terorisms, organizētā noziedzība, fundamentālisms un fanātisms, kas izkropļo reliģijas būtību. Tomēr neraugoties uz šīm negācijām, cilvēki visā pasaulē iesaistās miera veicināšanā, un tas liecina par katra cilvēka sirdī ielikto dziļo vēlmi pēc miera. Šī vēlme ir cieši saistīta ar ilgām pēc piepildītas un laimīgas dzīves. Turklāt, vēlme pēc miera atbilst kādam fundamentālam morāles principam, proti, integrālai visas sabiedrības attīstībai, ko jāsaprot gan kā tiesības, gan kā pienākumu.

Šajā kontekstā, runājot par Kalna svētībām, Benedikts XVI skaidro, ka tās nav tikai morāli ieteikumi, par kuru ievērošanu paredzēta atlīdzība. Svētības pastāv drīzāk tanī, ka tiek piepildīts apsolījums, kas adresēts tiem, kuri vadās saskaņā ar patiesību, taisnīgumu un mīlestību. Tie, kuri tic uz Dievu un tic Viņa apsolījumiem, pasaules acīs nereti izskatās naivi. Uz viņiem skatās kā tādiem, kuri atrodas tālu no realitātes. Taču Jēzus norāda, ka viņi atklās, ka ir Dieva bērni ne tikai nākamajā, bet jau šinī pasaulē. Viņi iemantos mieru un laimi. Miers nāk no paša Kristus. Tā avots ir paļāvības pilna cilvēka tikšanās ar Dievu. Miers ir ne tikai Dieva dāvana, bet arī cilvēka darbības rezultāts – atgādina pāvests. Tā pamatā ir uz Dieva atvērts humānisms. Miera ētika ir vienotības un dalīšanās ētika. Viens no miera priekšnoteikumiem ir atbrīvošanās no relatīvisma diktatūras un katra cilvēka sirdī Dieva ierakstītā dabiskā morāles likuma atzīšana.

Lai veidotu mieru, jāņem vērā transcendentā dimensija un dzīvā saikne ar Dievu – atgādina Benedikts XVI. Tādēļ ne par velti Baznīca šodien tik ļoti mudina kristiešus uz jauno evaņģelizāciju. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, pats Jēzus ir mūsu miers, taisnība un izlīgšana (sal. Ef 2, 14; 2 Kor 5, 18). Vēstījumā Pasaules miera dienā pāvests atgādina, ka izeju no ekonomiskās krīzes panāksim ar nesavtīgu sevis atdevi, ar ieguldījumu kopējā labuma veicināšanā, ar savu intelektuālo spēju un iniciatīvas gara īstenošanu. Stājoties pretī krīzei, miera veicinātāji ir aicināti darboties brālības un solidaritātes garā.

J. Evertovskis / VR