Benedikts XVI: Baznīca ir visu tautu Baznīca

Sestdien Vatikānā notika konsistorijs, kurā pāvests iecēla sešus jaunus kardinālus – Džeimsu Maiklu Hārviju, Bešaru Butrosu Rai, Baseliosu Kleemisu Tottunkalu, Džonu Olorunfemi Onaijekanu, Rubenu Salazaru Gomesu un Luisu Antonio Tagli. Šie kardināli nāk, respektīvi, no ASV, Libānas, Indijas, Nigērijas, Kolumbijas un Filipīnām. Uzrunā Svētās Mises laikā pāvests pakavējās pie Ticības apliecinājuma, kurā ir vārdi „Ticu uz vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu”. Svētā tēva īpaša uzmanība bija veltīta terminam „katoliska”. Viņš paskaidroja, ka Baznīca ir katoliska tāpēc, ka Kristus savā pestīšanas misijā apskauj visu cilvēci. Viņš sūta savu Baznīcu nevis pie kādas vienas cilvēku grupas, bet pie visa cilvēku dzimuma, lai to sapulcētu vienā Dieva tautā ar mērķi atpestīt. Vatikāna II koncila konstitūcijā Lumen gentium ir teikts: „Visi cilvēki ir aicināti būt par daļu no Dieva tautas. Tāpēc šai tautai, kas ir viena un vienreizēja, ir jāizplešas pār visu pasauli un pār visiem gadsimtiem, līdz tā piepildīs Dieva gribu” (13).

Atgādinājis šos koncila dokumentā ierakstītos vārdus, Benedikts XVI teica: „Baznīcas universālums, tātad, smeļas no vienīgā pasaules pestīšanas dievišķā plāna. Šāds universālais raksturs skaidri izpaužas Vasarsvētkos, kad Svētais Gars ar savu klātbūtni piepilda pirmo kristīgo kopienu, lai Evaņģēlijs izplestos pār visām nācijām un visās tautās liktu pieaugt vienīgajai Dieva tautai. Tā, Baznīca jau kopš saviem pirmsākumiem ir orientēta uz kat’holon – uz katoliskumu. Tā apskauj visu universu. Apustuļi liecina par Kristu, vēršoties pie visu zemju cilvēkiem un viņi viņus saprot, it kā tie runātu viņu valodā (sal. Apd 2, 7-8). Tāpēc Baznīcas universālā misija nenāk no šīs zemes, tā nāk no augšienes, no Svētā Gara, un jau sākot no paša pirmā brīža ir aicināta izpausties katrā kultūrā, un tādējādi veidot vienīgo Dieva tautu. Tā nav vietējā kopiena, kas pieaug un palēnām paplašinās, bet šī misija ir kā raugs, kas ir orientēts uz universālo – uz visu, un kas universālo nes jau pats sevī.”

Pāvests atgādināja, ka tad, kad apustuļi runāja par Baznīcu, viņi nerunāja par kādu kopienu, viņi runāja par Kristus Baznīcu, un uzsvēra šo vienreizējo, universālo un katolisko identitāti, kas īstenojas katrā vietējā Baznīcā. Baznīca ir viena, svēta, katoliska un apustuliska, tā sevī atspoguļo savas dzīves un sava gājuma avotu: Svētās Trīsvienības vienotību un kopību.

Benedikts XVI piebilda, ka Baznīcas vienotības un universāluma perspektīvā ir ietverta arī kardinālu kolēģija. Tajā atspoguļojas dažādas sejas un tajās visās izpaužas viena universālās Baznīcas seja. Pāvests teica: „Caur šo konsistoriju īpašā veidā vēlos izcelt, ka Baznīca ir visu tautu Baznīca, un tāpēc tā izpaužas dažādu kontinentu dažādās kultūrās. Tā ir Vasarsvētku Baznīca, kas dažādu balsu polifonijā paceļ vienu harmonisku himnu pretim dzīvajam Dievam.”

Uzrunājot klātesošos, Benedikts XVI paskaidroja, ka jaunie kardināli, kas pārstāv dažādas pasaules diecēzes, šodien ar īpašu titulu ir pievienoti Romas Baznīcai un tādējādi stiprina garīgo saikni, kas vieno visu Baznīcu, ko dzīvina Kristus, un kas ir pulcējusies ap Pētera pēcteci.

Pāvests paskaidroja arī, ka līdz ar kardināla zvērestu, biretes un gredzena saņemšanu, jaunie kardināli ir cieši vienoti ar Pētera sēdekli. Savukārt, titulārbaznīcu piešķiršana Romā, liek atcerēties par saikni ar Romas Baznīcu, kas ir universālās mīlestības priekšgalā. Sadarbojoties ar Romas kūrijas dikastērijiem, kardināli būs pāvesta līdzstrādnieki, jo īpaši, apustuliskajā kalpošanā visai katoliskajai Baznīcai.

I. Šteinerte/VR