Kā mēs izdzīvojam savu ticību? – šādu jautājumu uzdod Bulgārijas bizantiešu rita katoļu
bīskaps Hristo Proikovs vēstījumā Ticības gadā. Ar savu ticību mums vajadzētu uzrunāt
tos, kuri atrodas mums līdzās – viņš raksta. Ticība ir pestīšana, patiesība un laime,
un pasaulei tā ir vajadzīga. Bulgārijas Bīskapu konferences prezidents salīdzina ticību
ar dārgu dāvanu, kas saņemta, tiek novietota labi redzamā vietā, lai mēs atcerētos
pašu tās dāvinātāju. Vairāk par jebkuru citu dāvanu mums vajadzētu glabāt kā lielu
dārgumu savu ticību un pievērst tai savu uzmanību – uzsver bulgāru bīskaps. Viņš atgādina,
ka ticība ir patiesi vislielākā dāvana, ko mēs esam no Dieva saņēmuši. Vienlaikus
bīskaps Proikovs pievērš uzmanību reliģiskās vienaldzības fenomenam, kas noved pie
dažādiem maldiem, tai skaitā, māņticības. Viņš aicina ticīgos dalīties savā ticībā.
Dievs prasa, lai mēs sargātos no pieraduma un rutīnas. Viņš vēlas, lai mūsu ticība
būtu stipra un nobriedusi, kas tādējādi kļūtu par gaismas rādītāju mūsu dzīves ceļā
un mūsu rīcības mērauklu.