Kristieši Sīrijā – daudzveidīga mozaīka kopējā reliģiju panorāmā

Melkīti, armēņi, maronīti, kaldieši, sīri, latīņi. Tāpat kā citās Tuvo Austrumu zemēs, arī Sīrijā katoļi veido dažādu ritu mozaīku. Tā, savukārt, veido daļu no kristiešu saimes, kurā dominē pareizticīgie. Tomēr, arī kopā ar pareizticīgajiem un pavisam nelielo protestantu kopienu, kristieši Sīrijā ir tikai minoritāte. Reliģiskā piederība šeit tiek kopta un lolota, un kristīgās ģimenes parasti cenšas visiem spēkiem pasargāt savus bērnus no apprecēšanās ar musulmaņiem. Turpretim laulības ar citu kristīgo denomināciju piederīgajiem Sīrijā ir ierasta lieta. Šai ziņā valda īsts ekumenisms.

No 22 miljoniem Sīrijas iedzīvotāju, kristiešu skaits ir nedaudz pāri 2 miljoniem. 80% ir musulmaņi sunnīti, 11% sastāda alavīti – Irānas atbalstītais šiītisma atzars, kuram pieder arī prezidents Bašars Al Assads.

Sīrijā ir sēdekļi trim patriarhātiem – grieķu pareizticīgajiem, sīru pareizticīgajiem un grieķu-melkītu rita katoļiem. Grieķu-melkītu katoļu patriarhs ir Gregorijs III Lahāms. Viņš ir arī Sīrijas Bīskapu konferences prezidents. Melkītu rita kopiena Sīrijā ir skaitliski lielākā katoļu kopiena, un tā sastāv no piecām ekleziālajām vienībām.

Latīņu rita katoļu Sīrijā ir apmēram 13 tūkstoši. Šīs kopienas centrs atrodas Aleppo pilsētā, kur izvietots latīņu apustuliskais vikariāts. Par latīņu rita kopienu rūpējas Svētās Zemes franciskāņu kustodija.

Sīrijas krīzē, kas sākās līdz ar protestiem 2011. gada martā, kristīgo kopienu piedāvājums atrisināt situāciju dialoga ceļā, nav uzklausīts. Tā vietā kristieši, tāpat kā visi pārējie Sīrijas iedzīvotāji, ir spiesti pieredzēt slepkavības, dažādas falsifikācijas un kriminālo bandu uzbrukumus.

Ir skaidrs, ka Sīrijas katoliskās hierarhijas nevēlas tādu „arābu pavasara” iznākumu, kāds tas ir Ēģiptē, kur valdībā iespiežas islāma radikālisms. Kristieši ir vājš posms Sīrijas sabiedrībā. Patriarhs Gregorijs III Lahāms stāsta, ka viņiem nav aizstāvības un viņi visvairāk ir pakļauti ekspluatācijai, izspiešanai, laupīšanām, izvarošanām un fiziskai iznīcināšanai. Taču kristieši ir arī sabiedrības samierinošā daļa, kura aicina uz dialogu, izlīgšanu, mieru un uz visu vienīgās dzimtenes dēlu un meitu vienotību. Taču Sīrijas Bīskapu konferences vadītājs vienlaikus noliedz ideju par islāma un kristietības konfliktu. „Kristieši kā tādi nav uzbrukuma mērķis. Viņi ir tikai vieni no haosa un aizsardzības trūkuma upuriem,” saka patriarhs Gregorijs III Lahāms. Viņš uzsver, ka šodien vēl lielākas briesmas rada nelabvēlīgas ārzemju, vai tā būtu arābu, vai Rietumu, kultūras iespiešanās. „Šī kultūra vēlāk izpaužas ieročos, vienvirziena naudā un komunikācijas līdzekļos. Tā ir labi izprogrammēta un graujoša kultūra,” norāda patriarhs.

Baznīca Sīrijā ir atbalstījusi miera plānu, ko ANO un Arābu Līgas vārdā ir piedāvājis Kofi Annans. Šo plānu atbalsta arī Sīrijas nevardarbīgās kustības, tai skaitā starpreliģiju kustība Mussalah – „Izlīgšana”.

I. Šteinerte/žurnāls ”Jesus”