Pāvesta lūgšanu nodomi novembrī

Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties: Lai bīskapi, priesteri un visi, kas kalpo Evaņģēlijam, drosmīgi liecina par uzticību krustā sistajam un augšāmceltajam Kristum.

Cilvēkiem būs vienmēr vajadzīgs Dievs, arī tehnikas un globalizācijas laikmetā – raksta Benedikts XVI vēstulē semināristiem, kas tika publicēta 2010. gada 18. oktobrī. Dokumentā pāvests atgādina, ka semināra dzīve ir kopienas dzīve, norāda uz audzēkņu personīgās saiknes ar Kristu nozīmi, kā arī uz studiju un cilvēciskās izaugsmes būtisko lomu nākamā priestera dzīvē.

Daudzi šodien domā, ka priesterība pieder pagātnei, ka tā nav nākotnes „profesija”. „Jūs, dārgie draugi, esat nolēmuši iestāties seminārā un sākuši ceļu uz priesterisko kalpošanu katoļu Baznīcā, un pareizi izdarījāt”, raksta pāvests. Viņš uzsver, ka cilvēkiem būs vienmēr vajadzīgs Dievs. Tas ir Dievs, kurš atklājās Kristū, lai vestu mūs pa laimes ceļu. Benedikts XVI atgādina, ka bez Dieva cilvēka dzīve kļūst tukša un bezjēdzīga. Taču Dievs ir dzīvs, Viņš pazīst katru no mums. Dievam ir vajadzīgi cilvēki, kuri dzīvo Viņa dēļ un ved pie Viņa savus laikabiedrus. Tāpēc ir vērts kļūt par priesteri. Pasaulei ir un būs vajadzīgi priesteri – raksta Svētais tēvs.

Savā vēstulē Benedikts XVI uzsver, ka seminārs ir kopiena, un ka vissvarīgākā lieta ceļā uz priesterību ir personīgās attiecības ar dzīvo Jēzu Kristu. Priestera uzdevums ir vest cilvēkus pie Dieva un veicināt ticīgo savstarpējo vienotību. Tāpēc svarīgi, lai seminārists iemācītos dzīvot nemitīgā kontaktā ar Dievu. Runājot par studijām, pāvests atgādina, ka kristīgajai ticībai piemīt racionāla dimensija, kas ir ļoti būtiska. Nepietiek apgūt tikai to, kas izskatās derīgs, bet ir svarīgi iepazīt un izprast ticības iekšējo struktūru visā kopumā, lai tādējādi spētu dot atbildes uz cilvēku jautājumiem. No paaudzes uz paaudzi šie jautājumi ārēji it kā mainās, taču to būtība paliek nemainīga. Svētais tēvs aicina semināristus mīlēt studijas un nodoties tām nopietni.

Semināra gadiem jākļūst par cilvēciskās nobriešanas laiku – pasvītro Benedikts XVI. Lai priesteris spētu palīdzēt citiem, viņam pašam jādzīvo līdzsvarā. Šajā uzdevumā ietilpst arī savas seksualitātes integrēšana personā. Ja pie tā netiek strādāts, tad šī brīnišķīgā dāvana, kļūst par destruktīvu spēku. Ņemot vērā notikušos pedofilijas noziegumus, pāvests mudina semināristus būt modrākiem un uzmanīgākiem. Svētā Gara gaismā un ar savas priekšniecības palīdzību tiem pienākas rūpīgi izzināt, vai viņu ceļš uz priesterību ir Dieva griba. Bez tam, būtiski ir izkopt cilvēciskos tikumus un nemitīgi turēties pie Kristus. Svētais tēvs atgādina, ka minētie noziegumi, kurus pienākas kategoriski nosodīt, tomēr nespēj diskreditēt priesterisko misiju. Tā aizvien saglabā savu lielumu un cēlumu.

Misiju nodomā novembrī pāvests aicina lūgties: Lai Baznīca, svētceļniece šeit, virs zemes, spīd savā spožumā kā gaisma tautām.

Vēstījumā Pasaules Misiju dienā 2009. gadā Benedikts XVI atgādina, ka Baznīcas misijas mērķis ir apgaismot ar Evaņģēlija gaismu visas tautas to ceļā cauri vēsturei pie Dieva, jo Viņā tās sevi pilnībā īsteno un rod savu piepildījumu. Mums jāizjūt dziļas ilgas un dedzīga vēlēšanās apgaismot visas tautas ar Kristus gaismu, ko redz atmirdzam Baznīcas vaigā, lai visa cilvēce kļūtu par vienu ģimeni, kuras mīlošais Tēvs ir Dievs.

Pāvests norāda, ka Kristus mācekļi strādā visā pasaulē tieši šādas perspektīvas iedvesmoti. Viņš uzsver, ka Baznīca darbojas ne tādēļ, lai paplašinātu savu ietekmi vai nostiprinātu savu varu, bet gan lai visiem nestu Kristu. Mēs netiecamies ne pēc kā cita kā tikai kalpošanas cilvēcei, īpaši tiem, kas cieš un ir atstumti. Baznīca ir aicināta būt par cerības sēklu, un tās pienākums ir turpināt Kristus kalpošanu pasaulē. Tās veiktās misijas un kalpošanas mērs nav materiālās vai garīgās vajadzības, ko nosaka laicīgā eksistence, bet pestīšana, kas ir transcendenta un īstenosies Dieva valstībā. Šī valstība, lai gan tā pilnībā īstenosies laiku beigās un lai gan tā nav no šīs pasaules (sal. Jņ 18,36), tomēr tā ir arī šajā pasaulē kā taisnības un miera, patiesas brīvības un ikviena cilvēka cieņas respektēšanas spēks. Baznīca vēlas pārveidot pasauli, sludinot mīlestības Evaņģēliju, kas vienmēr no jauna var apgaismot pasauli un sniedz mums drosmi dzīvot un strādāt tā, lai Dieva gaisma varētu ienākt pasaulē.

Dokumentā Benedikts XVI atgādina, ka Baznīcas uzdevums ir aicināt visas tautas uz pestīšanu, ko Dievs piepildīja ar sava Dēla iemiesošanās starpniecību. Līdz ar to, katram kristietim no jauna jāapņemas sludināt Evaņģēliju, kas ir brīvības un progresa, brālības, vienotības un miera ieraugs. Tieši uzdevums evaņģelizēt visus cilvēkus ir Baznīcas galvenā misija, pienākums un sūtība, ko plašās un dziļās pārmaiņas sabiedrībā dara vēl aktuālāku – uzsver Svētais tēvs. Bez tam viņš atgādina, ka evaņģelizācija ir Svētā Gara darbs un ka vietējai Baznīcai, kura sūta misionārus ārpus savas zemes robežām, pirms tā veic konkrētu darbību, ir jāsniedz liecība un jāizstaro Kristus gaisma.

J. Evertovskis / VR