"Jānis un Rugalda" – filma par šķīstību un moceklību

Divi korejiešu jaunieši, kas mīl viens otru jaunavīgā veidā līdz pat moceklībai. Tas ir patiess dzīvesstāsts, kas atspoguļots režisora Kima Suhjeonga (Suhyeong) mākslas filmā „Jānis un Rugalda, divi jaunavīgie laulātie” (itāliešu valodā: Giovanni e Rugalda, due sposi vergini). 22. oktobra pēcpusdienā Pija X zālē Romas Končiliacione ielā filmu varēja noskatīties Sinodes tēvi, bet vēlāk tā tiks demonstrēta arī Itālijas katoļu televīzijā Tv 2000.

Kavējoties pie XVIII un XIX gadsimtu mijas Korejā, filma vēstī par 19 gadus vecā Jāņa Ju Jung Čeola un 16 gadus vecās Rugaldas Ji Sunas I dzīvesstāstu. Viņi abi ir labi nodrošinātu kristīgo ģimeņu atvases. Pēc kristībām Jānis un Rugalda nolemj konsakrēt sevi Kungam. Taču sabiedrība, ko iezīmēja konfuciānisma tradīcija, neļāva bagāto ģimeņu jauniešiem palikt neprecētiem. Tā, ķīniešu izcelsmes priesteris, kas abus jauniešus bija izaudzinājis ticībā, saskaņā ar vecāku piekrišanu, rosina viņiem salaulāties, saglabājot savu solījumu arī laulībā dzīvot kā „brālim un māsai”.

Filmai ir meditatīvs ritms, ar izciliem dzejiskuma brīžiem un augsta līmeņa fotogrāfiju. Tā ir šķīstības un reizē dramatisma piesātināta, kurā neiztrūkst arī kārdinājumi, taču filmas augstākais punkts ir abu jauniešu moceklība. 1801. gadā visa Jāņa ģimene tika arestēta un notiesāta uz nāvi. Viņa tēvs Augustīns, viens no pirmajiem korejiešu kristiešiem, tika publiski nogalināts pilsētas laukumā. Dažādos brīžos tika arestēti arī Jānis un Rugalda, taču viņi vēl paspēja apmainīties ar vēstulēm, uzmundrinot viens otru, ka drīzumā tie redzēs Paradīzi.

Kopā ar vairākiem citiem korejiešu mocekļiem, filmā attēlotie varoņi šobrīd gaida savu kārtu uz altāru godu. Dokumentācija par viņiem tiek izskatīta Svēto lietu kongregācijā.

Filmas režisors Kims Suhjeongs stāsta, ka viņš ir iedvesmojies no pazīstamās Rolāna Žofē filmas „Misija”. Viņa paša darbs ir iecerēts kā pateicība Dievam par kristīgās ticības dāvanu Korejai. Tā ir saņemta pirms 200 gadiem. Korejiešu pievēršanās kristietībai ir notikusi bez misionāru starpniecības, taču to ir iezīmējušas niknas vajāšanas. Filmā attēlotie jaunieši ir tikai divi starp tūkstošiem, kas atdeva savas dzīvības par Kristu. Režisors ir pateicīgs arī Korejas Katoliskajai Baznīcai, kas šodien ir izaugusi tiktāl, ka uz dažādiem pasaules punktiem var sūtīt savus misionārus.

I. Šteinerte/VR