21. oktobrī Svētā Pētera laukumā Benedikts XVI kanonizēja septiņus svētīgos no dažādām
valstīm un kontinentiem un vadīja dievkalpojumu, kurā piedalījās vairāk nekā 80 tūkstoši
svētceļnieku. Klātesoši bija arī Bīskapu Sinodes par jauno evaņģelizāciju dalībnieki,
tostarp Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankēvičs. Homīlijā pāvests norādīja,
ka Bīskapu Sinode sakrīt ar Pasaules misiju dienu. „Svētdienai paredzētie Svēto Rakstu
lasījumi izgaismo abus šos notikumus. Tie parāda kristieša uzdevumu, kas aicināts
liecināt un sludināt Labo vēsti, sekojot Jēzus Kristus piemēram – teica Svētais tēvs.
– Tas attiecas gan uz ad gentes misiju, gan jauno evaņģelizāciju zemēs ar senu kristīgo
tradīciju. «Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un savu
dzīvību atdotu daudzu atpestīšanai» (Mk 10,45). Šie Kristus vārdi bija septiņu svētīgo
dzīves programma. Šodien Baznīca pasludina viņus par svētiem. Viņi ziedoja savu dzīvi,
kalpojot Dievam un līdzcilvēkiem” – uzsvēra Svētais tēvs, norādot kanonizēto ticīgo
ceļu uz svētumu.
Jauno svēto vidū ir franču jezuīts Žaks Bertjē. Misionārs
Madagaskarā cīnījās pret netaisnību un sniedza palīdzību nabagiem un slimniekiem.
1896. gadā mira mocekļa nāvē. „Lai viņš palīdz šodien vajātajiem kristiešiem būt stipriem
ticībā” – homīlijā teica pāvests. Svēto sarakstā ierakstīts arī septiņpadsmitā gadsimta
mocekļa PedroKalungsoda vārds. Viņš bija katehēts, kurš evaņģelizēja
Filipīnu salās. Četrus gadus Pedro ceļoja kopā ar jezuītu tēvu Djego Luisu de Sanvitoresu.
Abi tika nogalināti un iemesti jūrā.
1913. gadā mūžībā aizgāja žēlsirdības
apustulis Džovanni Battista Piamarta. Brešas diecēzes priesteris nodibināja
Katoļu apvienību un māsu kongregāciju, kas rūpējās par jauniešu audzināšanu. Garīgo
spēku smēla Vissvētākā Sakramenta adorācijā un lūgšanās. Jauniešu audzināšanai veltītu
misionāru māsu kongregāciju nodibināja arī Marija Karmena Saljēza Barangvera.
Šī jaunā spāņu svētā mūžībā aizgāja 1911. gadā.
Savukārt Marianna Kope
savu dzīvi pilnībā veltīja Dievam, aprūpējot lepras slimniekus Havaju salās. Vācijā
dzimusī amerikāņu svētā ir katoļu medicīnas māsu paraugs. Kateri Tetakvita
ir pirmā Kanādas iezemiete, kuru Baznīca oficiāli pasludina par svētu. Viņa dzīvoja
XVII gadsimtā. Divdesmit gadu vecumā saņēma Kristības sakramentu. Ticība un kultūra
bagātināja viņas garīgo dzīvi. „Lai Kateri piemērs palīdz mums tur, kur esam, un neatsakoties
no tā, kas esam, dzīvot no mīlestības uz Dievu” – vēlēja Svētais tēvs.
Par
darbu misijās sapņoja arī Anna Šāfere – franciskāņu terciāre no Vācijas. Taču
pēc kādas nelaimes viņa tika piekalta slimības gultai. „Slimības gulta viņai bija
klostera celle, bet ilgās un smagās ciešanas – misionārais kalpojums – sprediķī teica
pāvests. – Lūgšanas un Svētās komūnijas stiprināta, Anna kļuva par Dieva mīlestības
atspulgu tiem, kuri lūdza viņai padomu.”
Svētā Mise noslēdzās ar mariānisko
lūgšanu „Kunga eņģelis.” Benedikts XVI apsveica kanonizācijas svinību dalībniekus,
novēlot tos jauno svēto aizbildniecībai. Pāvests pieminēja Francijas dienvidos notikušos
plūdus, kuros cietusi Lurdas svētnīca. Ūdens piepildīja arī slaveno Dievmātes parādīšanas
grotu, kas atrodas Gaves upes krastā. Evakuētas vairāk nekā 500 personas.
Vissvētākās
Jaunavas Marijas aizbildniecībai pāvests novēlēja visus misionārus, kuri pašaizliedzīgi
strādā dažādās pasaules valstīs, kā arī jaunajai evaņģelizācijai veltīto Bīskapu Sinodes
darbu. „Jaunie svētie ieved mūs Misiju nedēļā. Šajā laikā garīgi un materiāli atbalstīsim
tos, kuri varonīgi sludina Kristu visos kontinentos” – aicināja Benedikts XVI.