Anna Šāfere – ciešanu apustule

Baznīca Vācijā priecājas par jauno svēto. 21. oktobrī Benedikts XVI kononizēja kristīgo laji Annu Šāferi. Viņa ir dzimusi 1882. gada 18. februārī Bavārijas ciematā Mindelstetenē, nabadzīgā galdnieka ģimenē. Neraugoties uz trūkumu, meitene pabeidza skolu. Saklausot sirdī aicinājumu uz konsekrēto dzīvi, viņa nolēma iestāties misionāru ordenī, bet, lai iegūtu klostera „pūru”, Annai nācās meklēt darbu. 1898. gada jūnijā, pēc daudziem neveiksmīgiem mēģinājumiem, cīnoties ar neskaitāmām grūtībām, saprata, ka viņas aicinājums ir pacietīgi panest ciešanas. Īpašs pārbaudījuma brīdis bija 1901. gada 4. februāris. 19 gadus vecā Anna strādāja saimniecības mājā un, stāvot uz trepēm, centās salabot tvaiku nosūcēju, taču paslīdēja un iekrita uz plīts uzliktajā lielajā katlā, kur vārījās veļa. Intensīvā ārstēšana nespēja atgriezt staigāšanas spējas. Meitene līdz mūža galam bija piekalta slimības gultai. Sākumā viņa iekšēji pretojās šādam stāvoklim, jo bija nabadzīga un nevarēja cerēt uz labāku aprūpi. Taču drīz vien saprata, ka tieši tādā veidā viņa var kalpot Dievam.

Annas dzīvē svarīga loma bija vietējās draudzes prāvestam Karlam Riegeram, kurš kļuva par viņas garīgo tēvu. Katru dienu viņš apmeklēja slimo meiteni, atnesot tai Svēto komūniju. Anna dziļi izdzīvoja savu ticību, pieņemot ar mīlestību Dieva gribu. 1910. gada rudenī viņa savos „sapņos” ieraudzīja vispirms svēto Francisku, vēlāk Jēzu Kristu. Pēc šīm vizījām Anna saņēma stigmas – redzamas Kristus ciešanu zīmes. Taču par tām zināja tikai daži. Viņa daudz lūdzās un pieņēma cilvēkus, kuri lūdza padomus, kā arī rakstīja vēstules.

1923. gada aprīlī Annai tika pilnībā paralizētas kājas, tad sastīvēja mugurkauls, radot neciešamas sāpes. Viņai bija arī zarnu vēzis. Anna Šāfere mūžībā aizgāja 1925. gada 5. decembrī. Pāvests Jānis Pāvils II viņu beatificēja 1999. gada 7. martā.

S. Krivteža / VR