Bīskaps Berčea: Mana pirmā liturģija bija tā, ko pārraidīja Vatikāna Radio

Ir aizritējusi jau vairāk nekā puse Bīskapu Sinodei atvēlētā laika. Bīskapi šobrīd strādā mazākās grupās, kur turpina apspriest jaunās evaņģelizācijas uzdevumus. Mūsu raidījumā piedāvājam interviju, ko šais dienās sniedza viens no Sinodes dalībniekiem, Oradea Mare diecēzes bīskaps Virgils Berčea. Intervijā izskanēja arī spēcīga liecība par Vatikāna radio nozīmi Čaušesku diktatūras gados Rumānijā. Jāpiebilst, ka interesantu iniciatīvu attiecībā uz Vatikāna Radio, ir īstenojis Čehijas nacionālais pētījumu institūts par totalitārajiem režīmiem, kurš pēc Čehijas Republikas valdības ierosinājuma, ir savācis un digitalizējis 75 000 lappušu lielu radiofonisko materiālu, ko Vatikāna radio ir producējis sākot no 1949. gada līdz pat komunistiskā režīma krišanai. Līdzīga iniciatīva šobrīd tiek veikta arī Slovākijā.

Lielu saviļņojumu joprojām izraisa ticīgo atmiņas par vajāšanu laiku, kas piedzīvots aizvadītajā gadsimtā. Par to, kāds tas bijis Rumānijā, stāsta Bīskapu Sinodes dalībnieks Virgils Berčea:

No 1948. līdz 1964. gadam Rumānijas cietumi bija pārpildīti. Tur atradās katoļi, pareizticīgie… Komunisti gribēja iznīcināt Baznīcu un intelektuāļus, lai visu varētu pārņemt savā kontrolē. Šie cilvēki atdeva dzīvību par Kristu. Komunisti centās rast visādus apsūdzības iemeslus, taču šo iemeslu nebija. Šo cilvēku lielākā vaina bija piederība Baznīcai. Vai spējam pieņemt viņu spēcīgo liecību mūsu dienās? Patiesībā jau viņi nav tālu no mums, daži vēl joprojām dzīvo mums blakus.

Atcerēsimies, ka kristīgais moceklis nav fanātiķis. Kristīgais moceklis ir tas, kurš neatkāpjas no savas ticības pārliecības pat pārspēka priekšā…
Viņi bija cilvēki ar lielu atvērtību, lielu labestību un lielu mīlestību. Visur, kur viņi gāja, tie kļuva par piemēru. Viņiem izdevās pamodināt maiguma jūtas pat tajos, kas viņus uzmanīja, un kas pirms tam viņus terorizēja… Viņi mira mīlestības dēļ uz Kristu, nevis ar lepnumu, bet ar pazemību un ar mieru sirdī, ar drosmi, pārliecībā, ka šāda viņu uzvedība nesīs dzīvību un cerību. Jā, tais brīžos, kad viss bija pelēks un drūms, kad komunistiem izdevās pārvērst mūsu zemi lielā cietumā, no kura reti kurš izgāja, bija vajadzīga cerība. Tagad, runājot Vatikāna Radio, atceros: kad mani vecāki, kas dzīvoja nelielā ciematiņā, iegādājās pirmo radioaparātu, mums izdevās klausīties Svēto Misi, ko pārraidīja Vatikāna radio. Mana mamma uz radioaparāta uzlika krucifiksu un mūsu mājās sanāca daudzi citi ciemata iedzīvotāji. Pulcējāmies ap radio kā ap altāri. Liturģijas sākumā visi cēlāmies kājās, bet Evaņģēlija lasīšanas brīdī, kā tas pie mums ir pieņemts, metāmies ceļos. Protams, nevarējām pieņemt Komūniju, mums nebija priestera, taču visiem mugurā bija svētdienas drēbes – mēs patiešām bijām Svētās Mises dalībnieki. Mana pirmā liturģija bija tā, ko pārraidīja Vatikāna radio. Kamēr mēs piedalījāmies Svētajā Misē ar radio starpniecību, mūsu mocekļi atradās aiz restēm. Bijām vienoti lūgšanā: viņu lūgšanas cietumā un mūsu lūgšanas, ko vadīja Vatikāna Radio.

Viens no maniem tēvočiem, kurš vēlāk kļuva kardināls, cietumā izcieta 16 gadus. Kad viņš atgriezās, viņa mati bija nogājuši, viņa acis izspiedušās no orbītām. Es biju tik pārsteigts! Viņš bija 1,85 m garš un trīs gadus tika turēts istabā, kuras lielums ir metrs reiz pusotrs metrs. Tādējādi tēvocim visu dienu nācās stāvēt kājās. Šie mocekļi bija pakļauti aukstumam, kas reizēm sasniedza mīnus 30 grādus. Redziet, šīs lietas arī šodien mums atgādina, ka no mocekļu asinīm dzimst jauni kristieši.

Tas, par ko jūs nupat runājāt, liek domāt, cik liela loma ir sociālās komunikācijas līdzekļiem, lai sasniegtu vietas, kurās nav iespējams sludināt Evaņģēliju. Arī šodien šis izaicinājums paliek aktuāls daudzās pasaules vietās…
Tas ir ļoti svarīgs. Kā Vatikāna radio, esat darījuši tik daudz laba un turpināt to darīt arī šodien. Mana mamma pirms daudziem gadiem mūs iepazīstināja ar Svēto Misi caur Vatikāna radio. Kāds ir teicis, ka šis radio ir „Baznīca ēterā”. Jūs patiešām sniedzat milzīgu labumu visai pasaulei, gan veciem ļaudīm, gan arī jauniešiem, tiem, kas atrodas ceļā un klausās radio mašīnā. Turpiniet savu darbu un dariet to ar pārliecību! Arī jūs, caur Vatikāna radio, veicat lielu evaņģelizācijas darbu.

P. Ondarza/I. Šteinerte/VR