Lai Baznīca pieņem harizmas un ekleziālās kustības kā jaunu evaņģelizācijas pavasari!
Šī doma 17. oktobrī izskanēja no Sinožu zāles Vatikānā. Lielu uzmanību Baznīcas attieksmei
pret jaunajām kustībām savā uzrunā veltīja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs
Stankevičs. Vispirms viņš aplūkoja šķēršļus, kas traucē integrēt harizmas evaņģelizācijas
darbā. „Pirmais šķērslis,” norādīja arhibīskaps, „ir tas, ka liela daļa priesteru
nevēlas uzņemties jauno grupu un kustību aprūpi, jo mācību laikā seminārā nav saņēmuši
adekvātu sagatavotību, lai veiktu šo pastorālo darbu.” Arhibīskaps Stankevičs brīdināja,
ka šādā veidā Baznīca var apslāpēt šo cilvēku garu, un palikušas bez prasmīga gana,
jaunās kustības var ieslīdēt dažādās deviācijās, jeb novirzēs. No otras puses, arī
šo kustību līderiem lielākoties trūkst teoloģiskās sagatavotības un viņi nereti kļūdās
Baznīcas doktrīnā.
Rīgas arhibīskaps-metropolīts aicināja Sinodes dalībniekus
iedrošināt priesterus, lai viņi uzņemas jauno lūgšanu grupu un kustību garīgo aprūpi,
lai tās tiktu izglītotas saskaņā ar veselīgu teoloģiju.
Tematu par harizmām
nevar atdalīt no plašās laju darbības problemātikas. Šai ziņā Latvijas pārstāvis Bīskapu
Sinodē uzdeva jautājumu par to, kāpēc baznīcās lielākoties var sastapt tikai večiņas?
Kāpēc uz baznīcu nāk tik maz vīriešu? Priesteru un bīskapu uzdevums būtu piešķirt
vīriešiem lielāku rīcības spēju, lielāku autoritāti. Ja vīrietis neredz iespējas izpausties
baznīcā, viņš savu enerģiju cenšas iztērēt citviet.
Sinodē tika runāts arī
par globālo ekonomisko krīzi, kas rada šķēršļus jaunajai evaņģelizācijai, jo cilvēkam
liek apmierināt tikai viņa vitālās vajadzības, tādas, kā vajadzību pēc ēdiena. Taču
sociālā un ticības krīze ir savstarpēji saistītas. Bīskapi aicina izveidot finansu
struktūru, kas ir balstīta uz ekleziālo pieredzi, ļaujot darboties kopienas ekonomikai
un sociālajam kredītam. Baznīcai ir jāspēj atklāt, kā risināt ekonomikas problēmu
saskaņā ar cilvēka personas cieņu.
Līdzīgā veidā tika izteikts aicinājums uzlabot
sieviešu un bērnu dzīves apstākļus, jo jaunajai evaņģelizācijai būs nozīme tikai tad,
ja tā ievēros šo svarīgo mērķi.
Baznīca ir aicināta pievērst uzmanību arī katoļticīgajiem
migrantiem. Ir jārod tādas organizācijas formas, lai migranti kļūtu par efektīviem
partneriem jaunās evaņģelizācijas darbā.
Kijevas-Žitomiras arhibīskaps Pēteris
Maļčuks jaunajā evaņģelizācijā rosināja izcelt divus aspektus – Grēksūdzes sakramentu,
bez kura iznīkst garīgā dzīve, un adekvātu priesteru formāciju. Viņa priekšlikums
ir nošķirt jaunos kandidātus uz priesterību no sekulārās pasaules, kamēr Kungs viņos
nav pabeidzis savu darbu.