Pieņemt harizmas un jaunās ekleziālās kustības

Lai Baznīca pieņem harizmas un ekleziālās kustības kā jaunu evaņģelizācijas pavasari! Šī doma 17. oktobrī izskanēja no Sinožu zāles Vatikānā. Lielu uzmanību Baznīcas attieksmei pret jaunajām kustībām savā uzrunā veltīja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Vispirms viņš aplūkoja šķēršļus, kas traucē integrēt harizmas evaņģelizācijas darbā. „Pirmais šķērslis,” norādīja arhibīskaps, „ir tas, ka liela daļa priesteru nevēlas uzņemties jauno grupu un kustību aprūpi, jo mācību laikā seminārā nav saņēmuši adekvātu sagatavotību, lai veiktu šo pastorālo darbu.” Arhibīskaps Stankevičs brīdināja, ka šādā veidā Baznīca var apslāpēt šo cilvēku garu, un palikušas bez prasmīga gana, jaunās kustības var ieslīdēt dažādās deviācijās, jeb novirzēs. No otras puses, arī šo kustību līderiem lielākoties trūkst teoloģiskās sagatavotības un viņi nereti kļūdās Baznīcas doktrīnā.

Rīgas arhibīskaps-metropolīts aicināja Sinodes dalībniekus iedrošināt priesterus, lai viņi uzņemas jauno lūgšanu grupu un kustību garīgo aprūpi, lai tās tiktu izglītotas saskaņā ar veselīgu teoloģiju.

Tematu par harizmām nevar atdalīt no plašās laju darbības problemātikas. Šai ziņā Latvijas pārstāvis Bīskapu Sinodē uzdeva jautājumu par to, kāpēc baznīcās lielākoties var sastapt tikai večiņas? Kāpēc uz baznīcu nāk tik maz vīriešu? Priesteru un bīskapu uzdevums būtu piešķirt vīriešiem lielāku rīcības spēju, lielāku autoritāti. Ja vīrietis neredz iespējas izpausties baznīcā, viņš savu enerģiju cenšas iztērēt citviet.

Sinodē tika runāts arī par globālo ekonomisko krīzi, kas rada šķēršļus jaunajai evaņģelizācijai, jo cilvēkam liek apmierināt tikai viņa vitālās vajadzības, tādas, kā vajadzību pēc ēdiena. Taču sociālā un ticības krīze ir savstarpēji saistītas. Bīskapi aicina izveidot finansu struktūru, kas ir balstīta uz ekleziālo pieredzi, ļaujot darboties kopienas ekonomikai un sociālajam kredītam. Baznīcai ir jāspēj atklāt, kā risināt ekonomikas problēmu saskaņā ar cilvēka personas cieņu.

Līdzīgā veidā tika izteikts aicinājums uzlabot sieviešu un bērnu dzīves apstākļus, jo jaunajai evaņģelizācijai būs nozīme tikai tad, ja tā ievēros šo svarīgo mērķi.

Baznīca ir aicināta pievērst uzmanību arī katoļticīgajiem migrantiem. Ir jārod tādas organizācijas formas, lai migranti kļūtu par efektīviem partneriem jaunās evaņģelizācijas darbā.

Kijevas-Žitomiras arhibīskaps Pēteris Maļčuks jaunajā evaņģelizācijā rosināja izcelt divus aspektus – Grēksūdzes sakramentu, bez kura iznīkst garīgā dzīve, un adekvātu priesteru formāciju. Viņa priekšlikums ir nošķirt jaunos kandidātus uz priesterību no sekulārās pasaules, kamēr Kungs viņos nav pabeidzis savu darbu.

I. Šteinerte/VR