Vatikāna II koncila atklāšanas 50. gadskārtā inaugurētā Ticības gada laikā Benedikts
XVI aicina pārdomāt par ticības, lūgšanas un laika nozīmi. 17. oktobra priekšpusdienā
Svētā Pētera laukumā pāvests vadīja vispārējo audienci, kurā piedalījās vairāki tūktoši
svētceļnieku no daudzām valstīm. Svētais tēvs uzsvēra, ka ticība pārmaina mūsu sirdis,
palīdz atklāt dzīves aicinājumu un jēgu. Tā nav tikai ar prātu saistīta darbība. Ticība
skar visu cilvēku: sirdi, domas, gribu, emocijas, savstarpējās attiecības. Esam aicināti
atklāt ticības skaistumu un prieku, apzināties, ka tā ir mūsu dzīves centrs un dvēsele.
Ticība Dievam, kas tapa cilvēks, lai mūs atpestītu un atvērtu Debesis, skaidri norāda,
ka cilvēka pilnības avots ir mīlestība. Tur, kur valda egoisms, augstprātība un noslēgtība,
cilvēks zaudē prieku un garīgi degradējas. Ticība – darbīga mīlestībā un stipra cerībā
– piepilda dzīvi, dāvājot tai patieso jēgu – teica pāvests.
Dievs ir atklājies
ar vārdiem un darbiem. Atklāsmes kulminācija ir Dēla iemiesošanās, nāves un augšāmcelšanās
noslēpums. Dievs ne tikai ir atklājies cilvēces vēsturē un runājis caur praviešiem,
bet arī ir pārkāpis Debesu slieksni, lai ienāktu mūsu vēsturē, būtu viens no mums,
lai mēs varētu Viņu satikt un klausīties – sacīja Svētais tēvs.
Kur meklēt
ticības būtību? Kur meklēt atklāto patiesību? Atbilde uz šiem jautājumiem ir vienkārša
– Credo jeb Ticības apliecinājumā. Apustulis Pāvils Korintas ticīgajiem raksta:
„Vispirms jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris
par mūsu grēkiem, apbedīts un trešajā dienā augšāmcēlies.” Arī šodien ir nepieciešams
labāk pazīt Credo, to izprast un lūgties. Ticības apliecinājums nav tikai intelektuālā
darbība. Pazīt nozīmē atklāt ciešo saiki, kas vieno patiesību, ko apliecinām vārdos,
ar mūsu ikdienas dzīvi, jo šī patiesība ir gaisma mūsu ceļā, dzīvinošais ūdens un
dzīvība, kas uzplaukst mūsdienu garīgajos tuksnešos.
Benedikts XVI atgādināja,
ka svētīgais Jānis Pāvils II vēlējās, lai Katoliskās Baznīcas katehisms balstītos
uz Ticības apliecinājuma. Baznīcas pienākums ir sludināt Evaņģēliju visām tautām.
Šodien dzīvojam dziļu un smagu pārmaiņu skartā sabiedrībā. Sekularizācija un nihilistiskā
domāšana spēcīgi ietekmē arī cilvēka dzīves uztveri. Dzīve tiek dzīvota virspusīgi,
bez skaidriem mērķiem un ideāliem, veidojot nestabilas attiecības. Jaunajā paaudzē
netiek ieaudzināta un stiprināta vēlme meklēt patiesību un eksistences jēgu. Ja individuālisms
un relatīvisms valda mūsdienu sabiedrībā, tad nevar teikt, ka kristieši ir imūni pret
šiem draudiem. Benedikts XVI uzsvēra, ka bieži paši kristieši nezina savas ticības
nozīmi, atstājot vietu sinkrētismam un reliģiskajam relatīvismam. Tāpēc mums ir jāatgriežas
pie Dieva, jāatklāj Evaņģēlija vēstījums un jādzīvo saskaņā ar to – aicināja pāvests.
Katehēzes
mācība par ticību atkārtota franču, angļu, spāņu, portugāļu, vācu un poļu valodā.
Pāvests atgādināja, ka 16. oktobrī tika atzīmēta Karola Vojtilas ievēlēšanas par pāvestu
gadadiena. Jānis Pāvils II – ielais ticības skolotājs – Baznīcu ieveda trešajā tūkstošgadē.
Atceroties viņa mācību, novēlu, lai Ticības gads palīdz ikvienam no mums pieaugt ticībā
un mīlestībā pret Dievu, lai savās ikdienas dzīves izvēlēs mēs vadītos pēc Evaņģēlija
gara – uzrunas noslēgumā teica pāvests.