Vairāk kā gadu Baznīcai ir jauna tēma – no Koncila atklāšanas gadadienas 11.oktobrī
līdz Kristus Karaļa svētkiem nākošajā gadā norisināsies Ticības gada pasākumi, tikšanās,
kongresi un saieti. Kopš brīža, kad pāvests Benedikts XVI pagājušā gada oktobrī paziņoja
par šo sevišķo gadu, tapa skaidrs, ka pēc svētā Pāvila un Priesterības gada jābūt
gadam, kas veltīts Jaunās evaņģelizācijas lielajam projektam. Šim Ticības gadam jau
tagad ir visas sastāvdaļas, kas parasti tiek asociētas ar lieliem pasākumiem – atklāšanas
un noslēguma svētki, kulminācijas brīži, tam speciāli izveidots logotips u.c. Vatikāns
nebūs vienīgā vietā, kur notiks Ticības gadam veltītas aktivitātes. Ja viss labi veiksies,
tad iesaistīsies arī vietējās Baznīcas ar saviem pasākumiem, saietiem, svinībām, kongresiem,
izstādēm un visu pārējo, kas notiks šī sevišķā gada ietvarā.
Tomēr tematiskais
gads vienmēr ir saistīts arī ar lielo notikumu risku. Tā ir problēma, kas bieži tiek
pārrunāta saistībā ar Pasaules Jauniešu dienām. Šajā pasākumā tiekas tūkstoši cilvēku.
Līdz ar to garīgums, daudzie ļaudis, mūzika un atmosfēra var likt mainīties cilvēkiem
un viņu attieksmei. Taču pēc tam visi atgriežas mājās, savā ikdienas dzīvē, un ir
grūti pārdzīvoto garīgumu pārlikt uz šejieni. Kaut kas līdzīgs var gadīties arī ar
dažādiem atsevišķajiem pasākumiem, kas notiks ticības gada laikā.
Tā ir lietu
daba, ka notikumi ir nozīmīgi to norises brīdī. Ticība un it sevišķi ikdienas ticība
meklē kaut ko vairāk. Ticība sevī ietver laiku, liecību un tālāknodošanu. Ticība grib
mainīt ticīgo cilvēku. Ar mirkļa garīgumu, lai cik skaists tas arī nebūtu, nepietiek.
Ticības gads nevar kļūt par notikumu kolekciju.
Tad kādam ir jābūt ticības
gadam?
Pāvests Benedikts XVI to īsumā pateica savā pagājušā gada 16. oktobra
sprediķī, kad pasludināja šo gadu. Tobrīd viņš galvenokārt lietoja darbības vārdus
– sniegt, vadīt, pastiprināt, dāvināt un, protams, sludināt. Lietojot viņa paša izmantoto
vārdu, pāvests vēlas redzēt un dot impulsu visai Baznīcai. Nedaudz vēlāk tajā pašā
dienā, lūgšanas Kunga eņģelis laikā, pāvests no jauna precizēja šī gada mērķi – tas
nav, piemēram, Koncila kā tāda gadadienas atcere, bet gan atbalsts, pasludinājums.
Tātad Ticības gadam ir jābūt kaut kam aktīvam, vēl labāk – tam jāatmodina ticības
dinamiskums.
Arī kā notikums Ticības gads var sniegt nozīmīgu ieguldījumu.
Atslēgas vārds ir „impulss”. Norises un tikšanās, izstādes un koncerti nesniedz risinājumu
visiem uzdotajiem jautājumiem. Tomēr pasākumi var izgaismot jautājumus. Pasākumi ir
ļoti noderīgi – tie palīdz kontekstualizēt tēmas.
Tātad Ticības gads ir turpinājums
tam, ko Bīskapu Sinode vēlas paveikt oktobrī Vatikānā. Un tas ir turpinājums tam,
ko var paveikt atmiņas par Vatikāna II koncilu – atjaunotnes atjaunojumu.
Priekš
Baznīcas ir labi visu gadu pievērsties ticības sludināšanai mūsdienās un zināt, ka
to dara visi. Tieši tā ir Ticības gada motivācija. Visam pārējam jānotiek tā, kā tas
ir noticis līdz šim, ikdienas ritumā.
Bernds Hagenkords SJ Vatikāna Radio
vācu valodas raidījumu redakcijas vadītājs