Dažas dienas pirms Ticības gada sākuma svētceļnieki lielā skaitā pulcējās Pompeju
mariāniskajā svētnīcā. Svētdien, 7. oktobrī, dievnamā Vezuva pakājē notika Euharistijas
svinības, ko vadīja apustuliskais nuncijs Itālijā, arhibīskaps Adriano Bernardini
un apustuliskais delegāts Pompejos, arhibīskaps Karlo Liberati.
Pompeju mariāniskā
svētnīca iesvētīta 1876. gada 8. maijā. Kopš 1883. gada šeit darbojas bāreņu nams,
citas karitatīvās un izglītības iestādes, kurās izaudzināti vismaz 100 000 bērnu,
pusaudžu un jauniešu.
„Tuvākmīlestība, kas nāk no svētnīcas, neapstājas nekādu
šķēršļu priekšā,” teica arhibīskaps Liberati. Viņš kritizēja 2001. gadā pieņemto Itālijas
likumu, kas iedragājis svētnīcas harizmu, rūpējoties par bāreņiem, karu upuriem, ieslodzīto
bērniem un nelabvēlīgo ģimeņu atvasēm. Saskaņā ar likumu, tika slēgti bijušie bāreņu
nami un to vietā atklātas tā dēvētās „Mājas-ģimenes” (Case Famiglia), kur četrus,
līdz sešus bērnus aprūpē neadekvāti liels personāls. Tāpēc šīs mājas ir grūti uzturēt,
īpaši pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.
Arhibīskaps Liberati vērsa uzmanību
uz to, ka šodien Itālijas ielās klīst vismaz 30 000 bērnu un pusaudžu, kas pārtiek
no ubagošanas, un kurus izmanto cilvēki bez sirdsapziņas pārmetumiem. Daudzi no šiem
bērniem nesasniedz pat 18 gadu vecumu.
Arhibīskaps Bernardini, savukārt, runāja
par ticīgo tendenci pielāgot Dievu savām vajadzībām, tai pašā laikā neievērojot Viņa
baušļus, kas prasa dažādas atsacīšanās. „Cilvēks šķiet paguris no Dieva, taču Dievs
no cilvēka nepagurst, neraugoties uz to, ka Viņš tiek atstumts,” sacīja apustuliskais
nuncijs Itālijā.
Pulksten 12 ar dievlūdzējiem Pompeju mariāniskajā svētnīcā
garīgā veidā vienojās arī pāvests Benedikts XVI, kurš ticīgos visā pasaulē aicināja
lielāku vērību piešķirt Rožukroņa lūgšanai, jo īpaši, šai Ticības gadā.