Ir aizritējusi Bīskapu Sinodes trešā diena. No Sinožu zāles saņemtais biļetens palīdz
ielūkoties trešās bīskapu kongregācijas norisē pirmdienas pirmajā pusē. Bīskapi no
dažādām pasaules zemēm pieskārās situācijai savās ekleziālajās vienībās un iztirzāja
jaunās evaņģelizācijas tematu. Losandželosas arhibīskaps Hozē Orasio Gomess, runājot
par evaņģelizāciju globalizētajā kontekstā, norādīja, ka globalizācijas procesam ir
ne tikai ekonomisks un finansiāls, bet arī sociāls un kultūras raksturs. Tas izraisa
tautu migrāciju un saplūsmi. Arhibīskaps Gomess teica, ka Baznīcai vispirms ir jāpasargā
ieceļotāji no atstumšanas un ekspluatācijas, bet pēc tam, izmantojot globalizācijas
priekšrocības, jācenšas veidot viena universāla Dieva ģimene.
Migrācijas tematiku
savā uzrunā aplūkoja arī bīskaps Dionīzijs Lahovičs, kurš pilda apustuliskā vizitatora
pienākumus ukraiņu bizantiešu rita kopienās Itālijā un Spānijā. Viņš teica, ka līdz
ar migrācijas vilni, kas radās pēc padomju impērijas krišanas, ir radušās gan jaunas
problēmas, gan iespējas. Migrācija ļauj veikt garīgo dāvanu apmaiņu starp partikulārajām
Baznīcām un liecināt plašākai pasaulei par kristiešu ciešanām un moceklību, kas savulaik
notikusi aiz „dzelzs aizkara”.
Pontifikālās Jaunās Evaņģelizācijas kongregācijas
prezidents Salvatore Fizikella uzsvēra, ka vispirms ir jāatrod pamats – tas, ka esam
kristieši, un jāmeklē vienotība kultūru daudzveidībā. Ir jāatrod kopēja valoda, lai
iepazīstinātu ar Kristus atnesto jauninājumu mūsdienu cilvēkus.
Arī Florences
arhibīskaps Džuzepe Betori teica, ka tāpat kā Jēzus pazina sava laika cilvēkus, arī
Baznīcai šodien ir jāprot vērsties pie mūsdienu kultūras. Tāpēc ir jāieklausās un
jācenšas saprast pasaule.
Ņujorkas arhibīskapa Timotija Dolena uzmanība bija
veltīta Grēksūdzes sakramenta nozīmei. Viņš uzsvēra, ka šis sakraments evaņģelizē
pašus evaņģelizētājus, jo ieved tos kontaktā ar Jēzu, kurš aicina uz siržu atgriešanos.
Katoliskās
Izglītības kongregācijas prefekts Zenons Groholevskis norādīja uz bīstamu tendenci,
kurā bieži krīt izglītības darba veicēji, priesteri un bīskapi. Tas ir kārdinājums
kļūt svarīgiem, izcelties ar oriģinalitāti. Ar to, savukārt, lielā mērā var būt izskaidrojama
mūsdienu izglītības iestāžu nespēja ieaudzināt cilvēkos ticību.
Nelsonas bīskaps
no Kanādas Džons Korrivo akcentēja kopības nepieciešamību kā pretstatu individuālismam,
bet Ticības mācības kongregācijas prefekts Gerhards Millers teica, ka jaunā evaņģelizācija
prasa pārvarēt vairākas iekšējās ekleziālās debates, tā vietā cenšoties piedāvāt kristīgo
ticību un tās nezūdošo jauninājumu plašākai pasaulei.
Litomas bīskaps no Čehijas
Jans Baksants pozitīvi novērtēja ticības augsni Čehijā, sakot, ka kristīgās saknes
šai zemē vēl nav paspējušas izzust. Šai kontekstā viņš uzsvēra, ka svarīgāk ir, lai
Baznīcai būtu nevis daudzi, bet gan dedzīgi evaņģelizētāji.
Lingaijenas-Daguapanas
arhibīskaps Sokrāts Villegass no Filipīnām akcentēja, ka jaunā evaņģelizācija, lai
tā būtu ticama, prasa pazemību, dzīves svētumu un tuvākmīlestību.
Kongregācijas
noslēgumā uzstājās divi citu kristīgo konfesiju pārstāvji, kas seko līdzi Sinodes
gaitai. Simo Peura, Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas bīskaps no Somijas izcēla Baznīcas
misionāro garu, sakot, ka dzīva Baznīca, kas ietiecas nākotnē, prasa aktīvu misionāro
darbu šodien. Savukārt, Amerikas Bībeles biedrības prezidents Lamars Vests no ASV
teica, ka pasaulei mainoties, vislielāko cerību joprojām piešķir Svēto Rakstu nemainīgā
vēsts.