Klātesot Svētajam tēvam, 8. oktobra pēcpusdienā Vatikānā notika Bīskapu Sinodes 2.
Ģenerālkongregācija. Tās laikā uzstājās Eiropas Bīskapu konferenču padomes prezidents
kardināls Peters Erdo, arhibīskapi no Āfrikas, Latīņamerikas, Āzijas un Okeānijas,
Kardinālu kolēģijas dekāns Andželo Sodano, Peru Militārais ordinārijs arhibīskaps
Salvadors Garsia Kalderons un Laju Pontifikālās padomes prezidents kardināls Staņislavs
Rilko. Kardināls Erdo uzsvēra, ka Eiropu šodien ir jāevaņģelizē, jo kontinentā notiek
attālināšanās no kristīgās ticības un pat kristiešu diskriminācija. Piemēram, masu
mediji nereti izplata dezinformāciju par Baznīcu, diskreditē to, savukārt daudzās
skolās ir atļauta tikai vispārēja reliģijas mācība, bet nevis katoļu reliģijas mācīšana.
„Kristīgās atmiņas zudums” iet roku rokā ar antropoloģiskajām pārmaiņām, kas ir audiovizuālās
kultūras konsekvence. Bez tam, šī kultūra vājina racionālo domāšanu. Šāds process
nopietni apdraud visu sabiedrību – sacīja Eštergomas Budapeštas arhibīskaps.
Ieskicējot
kristietības ainu Eiropā, savā uzrunā viņš minēja arī vairākus pozitīvus fenomenus,
kas vieš lielas cerības – Pasaules Jauniešu dienas, pāvesta vizītes dažādās zemēs,
misiju pasākumi, kas tiek organizēti daudzās pilsētās, brīvprātīgo darbs draudzēs,
citas draudžu aktivitātes, ekumeniskās iniciatīvas un žēlsirdības darbi. Klātesošos
Bīskapu Sinodes dalībniekus kardināls Erdo aicināja lūgt Svētā Gara gaismu, lai Viņš
palīdz šī pasākumā norisē un atbalsta jaunās evaņģelizācijas darbu.
Evaņģelizācija
ir izaicinājums arī Āfrikai – norādīja Āfrikas un Madagaskaras Bīskapu konferenču
simpozija prezidents arhibīskaps Polikarps Pengo. Šodien globalizācija ienes Melnajā
kontinentā Āfrikai svešas vērtības. Tās rezultātā afrikāņiem ir ne tikai grūti pieņemt
vai padziļināt kristīgo ticību, bet arī saglabāt savas kultūras vērtības. Netrūkst
arī citu problēmu, piemēram, etniskie konflikti vai islāma fundamentālisms. Arhibīskaps
pauda cerību, ka sinode būs ieguvums arī Āfrikai un palīdzēs šī kontinenta iedzīvotājiem
pašiem būt misionāriem savās zemēs. Latīņamerikas pārstāvis arhibīskaps Karloss Retes
atgādināja, ka Baznīcai šodien „jāizmeklē sirdsapziņa” par to, kā tā izdzīvo savu
ticību, jo, lai nodotu ticību tālāk nākamajām paaudzēm, nepietiek tikai ar labi sakārtotām
struktūrām. Primārā lieta ir katra kristieša sirds atjaunotne un ceļš uz svētumu.
Bombejas arhibīskaps Osvalds Grasias no Indijas norādīja, ka Āzijā ir tikai
3 % kristiešu no kopējā iedzīvotāju skaita. Kristieši vairākumā ir tikai divās zemēs
– Filipīnās un Austrumtimorā. Āzijā netrūkst izaicinājumu, tomēr arī iespējas ir plašas
– viņš atzina, sakot, ka šodien ir ļoti svarīgi izmantot modernos komunikācijas līdzekļus
Evaņģēlija vēsts izplatīšanai. Šie līdzekļi ir Dieva liela dāvana – uzsvēra arhibīskaps.
Iepazīstinājis ar situāciju Okeānijā, Velingtonas arhibīskaps Džons Ečerlijs Djū norādīja,
ka jaunā evaņģelizācija ietver sevī to, lai katrs ticīgais vispirms no jauna atklātu
savu Kristībā saņemto aicinājumu un atkal satiktu Kristu. Līdz ar to, ikviena uzdevums
ir klausīties Dieva vārdu, lūgties, piedalīties Euharistijā, saņemt citus sakramentus,
studēt Baznīcas dokumentus, kalpot Baznīcai un sabiedrībai, un izplatīt ģimenes un
dzīvības vērtības.