Svētais Jānis no Avilas – jaunais Baznīcas doktors

Pēdējo dienu laikā Romas ielās itin bieži dzird spāņu valodu. Daudzi svētceļnieki no Ibērijas pussalas ieradās Mūžīgajā pilsētā, lai piedalītos sv. Jāņa no Avilas pasludināšanas par Baznīcas doktoru pāvesta vadītajā ceremonijā. Liturģiskās svinības notiks svētdien, 7. oktobrī, Svētā Pētera laukumā. Līdzšinējo 33 Baznīcas doktoru pulkam pievienosies minētais spāņu priesteris un vācu izcelsmes mistiķe, sv. Hildegarde no Bingenas. Baznīcas doktoru vidū ir 2 pāvesti, 3 kardināli, 14 bīskapi, 2 kristietības pirmās tūkstošgades mūki, 10 septiņu dažādu ordeņu un kongregāciju locekļi, divas karmelītes un viena terciāre.

Sv. Jānis no Avilas bija mistiķis, rakstnieks un izcils sprediķotājs. Viņš dzīvoja no 1500. līdz 1569. gadam. Dzimis ebreju izcelsmes ģimenē Spānijas dienvidos. Jau pusaudža gados tika nosūtīts uz Salamankas universitāti studēt jurisprudenci. Taču drīz vien šīs studijas pārtrauca un, atgriezies mājās, trīs gadus pavadīja lūgšanā un gandarīšanā. Kāds franciskāņu mūks viņam ieteica pievērsties filozofijai un teoloģijai. Studiju laikā Jānis kļuva bārenis, 1525. gadā saņēma Ordinācijas sakramentu un lielu daļu sava mantojuma izdalīja nabagiem. Iesvētīts par priesteri, viņš vēlējās būt misionārs jaunatklātajos kontinentos un salās. Taču Seviļas arhibīskaps sūtīja viņu sprediķot Andalūzijā. Drīz vien dedzīgais priesteris iemantoja lielu tautas cieņu. Pateicoties viņam, ticībai pievērsās daudzi visdažādāko sociālo šķiru ļaudis, tai skaitā, visiem pazīstamais sv. Jānis no Dieva.

Jaunais Baznīcas doktors dažos jautājumos bija ļoti stingrs un, nepieciešamības gadījumā, nebaidījās pat kritizēt atsevišķu garīdznieku kļūdas un trūkumus, ko tie pieļāva savā kalpošanā. Par to viņš tika netaisnīgi apsūdzēts un ieslodzīts cietumā. Divus gadus vēlāk, ar nosacījumu turpmāk būt piesardzīgākam savos izteikumos, viņš tika attaisnots. Apcietinājuma laikā sv. Jānis sarakstīja pārdomas par garīgo dzīvi. Saglabājies ap 250 viņa sarakstīto vēstuļu un daudz cita veida rakstu, kuri atspoguļo jaunā Baznīca doktora dzīves veidu. Viņš izcēlās ar konsekventu nostāju īpaši jautājumā par celibātu un Vissvētākā Sakramenta godināšanu. Jānis no Avilas bija sv. Ignācija no Lojolas draugs un sv. Terēzes no Avilas padomdevējs.

Par to, ka viņš tiks pasludināts par Baznīcas doktoru, Benedikts XVI paziņoja jau Pasaules Jauniešu dienu laikā Madridē, 2011. gada 20. augustā tiekoties ar semināristiem. Šajā sakarā pāvests vēlēja, lai šī izcilā dvēseļu gana vārdi un dzīves paraugs iedvesmo priesterus un tos, kuri ar prieku un cerību gatavojas Ordinācijas sakramenta saņemšanai. Jāņa no Avilas lūgšanu aizbildniecībai Svētais tēvs novēlēja Spānijas un visas pasaules bīskapus, kā arī priesterus un semināristus. Par svētu viņš tika pasludināts 1970. gadā. Būdams savā laikā Baznīcas un visas sabiedriskās dzīves atjaunotnes veicinātājs, Jānis no Avilas aizvien paliek, Benedikta XVI vārdiem runājot, „spožs ticības liecinieks”. Caur viņa mācību Svētais Gars turpina atklāt mums Patiesības ceļu, kas reizē ir autentiskas brīvības un īsta piepildījuma ceļš.

J. Evertovskis / VR