Pāvests uztic Dievmātei cilvēces grūtības un cerības

Jāatgriežas pie Dieva, lai cilvēks atkal kļūtu par cilvēku! Ja dzīvojam kopā ar Dievu, tad arī smagos brīžos, krīzes situācijās, atspīd cerības gaisma – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot uz Euharistijas svinībām Loreto sapulcējušos ticīgos. Pāvests atgādināja, ka Kristus iemiesojās tādēļ, lai debesis savienotu ar zemi. Iemiesošanās notikums ir mums liecība tam, ka nekad neesam vieni – viņš uzsvēra. Homīlijā pāvests norādīja, ka ir ieradies Loreto kā svētceļnieks, lai uzticētu Dievmātei divus svarīgus Baznīcas dzīves notikumus: Ticības gadu, kas tiks atklāts 11. oktobrī, un Bīskapu Sinodes ģenerālo asambleju par jauno evaņģelizāciju. Benedikts XVI atgādināja, ka tieši šajā vietā 1962. gada 4. oktobrī ieradās viņa priekšgājējs Jānis XXIII, lai uzticētu Vissvētākajai Jaunavai Marijai Vatikāna II koncilu, kam bija jāsākas pēc vienas nedēļas. Pēdējais toreiz lūdza, lai koncila tēvi būtu vienoti mīlestībā uz Kristu un Baznīcu, lai gaidāmais notikums nestu bagātus augļus nākotnē un visos ticīgajos atjaunotos dedzība.

Benedikts XVI aicināja klātesošos ņemt ticības piemēru no Marijas. Loreto esošais Svētais nams atgādina mums Pasludināšanas notikumu. Šī pazemīgā mājvieta ir cilvēces vēsturē vislielākā notikuma konkrēta liecība. Runa ir par Dieva Dēla iemiesošanos. Marija ir priviliģētais ceļš, pa kuru Dievs ieradās mūsu vidū. Viņa kļuva par Dieva klātbūtnes „vietu”, par Viņa Dēla mājokli. Svētais tēvs norādīja, ka Marija savā gribā bija pilnībā vienota ar Dieva gribu, lai īstenotos Tēva mīlestības plāns. Iemiesošanās notikums atklāj, cik ļoti cilvēks ir svarīgs Dievam un cik Dievs ir svarīgs cilvēkam – uzsvēra pāvests. Ja Dievs tiek atmests, tad pār solidaritāti un mīlestību virsroku gūst egoisms. Taču tur, kur mājo Dievs, cilvēks var justies patiesi „mājās”.

Marija, kura ir Kristus Māte, ir arī mūsu Māte – sacīja Svētais tēvs. Viņa atver mums savas mājas durvis un palīdz īstenot sava Dēla gribu. Ticība ļauj mums atrast mājas šajā pasaulē. Tā vieno mūs vienā ģimenē un dara mūs visus par brāļiem un māsām. Benedikts XVI mudināja ticīgos, kontemplējot Mariju, uzdot sev jautājumu, vai es gribu būt atvērts uz Kungu. Vai gribu dāvāt savu dzīvi, lai tā kļūtu par Viņa mājokli? Varbūt man ir bail, ka Kungs ar savu klātbūtni varētu ierobežot manu brīvību? Varbūt kādu daļu savas dzīves es gribu rezervēt tikai sev? Šajā sakarā pāvests paskaidroja, ka tieši Dievs dara mūs brīvus. Tieši Viņš atbrīvo mūsu brīvību. Tieši Viņš atbrīvo mūs no noslēgšanās sevī, no dzīšanās pēc varas un mantas, un palīdz mums atvērties dimensijai, kas piešķir dzīvei jēgu, proti, sevis dāvāšanas, mīlestības, kalpošanas un dalīšanās dimensijai.

Ticība dod mums mājvietu un reizē liek iet uz priekšu pa dzīvības ceļu – sacīja Benedikts XVI. Viņš atgādināja, ka šajā pasaulē mēs visi esam svētceļnieki. Mēs esam ceļā uz citām mājām, uz mūžīgo mājokli debesīs kopā ar Dievu. Lai to sasniegtu, esam aicināti sekot Dievmātes paraugam. Pāvests norādīja, ka Dievs gaida no cilvēka brīvi izteiktu „jā” vārdu. Viņš prasīja no Marijas brīvu piekrišanu tam, vai viņa grib kļūt par Pestītāja Māti. Protams, Marijas „jā” bija Dieva žēlastības auglis – piebilda Svētais tēvs. Tomēr žēlastība neiznīcina brīvību – viņš paskaidroja. Tieši pretēji, žēlastība palīdz cilvēkam būt patiesi brīvam. Ticība cilvēkam neko neatņem. Tā ļauj viņam sevi pilnīgi un galīgi īstenot.

Pāvesta vizīte Loreto notika Svētā Franciska no Asīzes liturģiskajos svētkos. Šis svētais bija „dzīvais evaņģēlijs”. Sava svētceļojuma uz Loreto dienā Benedikts XVI uzticēja Vissvētākajai Jaunavai Marijai visas grūtības, kas šobrīd nospiež pasauli, kura tiecas pēc miera; visas problēmas, kas skar daudzas ģimenes, kas uz nākotni raugās ar raizēm; jauniešu ilgas un visu to ciešanas, kuri gaida solidaritātes un mīlestības žestus. Svētais tēvs uzticēja Dievmātei arī šo īpašo žēlastības laiku Baznīcai, kas tagad paveras mūsu priekšā. Viņš lūdza Marijas aizbildniecību palīdzēt mūsdienu ticīgajiem sekot Kristum un Viņu tā sludināt, lai ikviens cilvēks varētu pieņemt Viņu un kļūtu par Dieva mājokli.

J. Evertovskis / VR