Loreto – daļa Svētās Zemes Adrijas krastos

Loreto, ko 4. oktobrī apmeklēja pāvests Benedikts XVI, ir pirmā Katoliskās Baznīcas atzītā mariāniskā svētnīca pasaulē. Kā vēstī senas liecības, ticīgie šeit ieradās jau XIV gadsimtā, lai aplūkotu senu, no ķieģeļiem celtu, iegarenu māju. Kā XVI gadsimta beigās jau bija ievērojis franču filozofs un rakstnieks Mišels de Montēņs, šīs mājas iekšpusi klāj neskaitāmas sudraba un zelta pateicības votas, bet galveno uzmanību piesaista kokā veidots Dievmātes attēls.

Loreto mariāniskās svētnīcas īpašo specifiku ir izcēluši daudzi pāvesti. Svētīgais Jānis Pāvils II ir atzīmējis, ka starp daudzajām Eiropas svētnīcām, Loreto izceļas ar sevišķu raksturu un garīgo vēsti. Atšķirībā no citām svētnīcām, kur Dievmāti godina, lūdzoties pie kādas viņai veltītas ikonas vai statujas, Loreto apmeklētāji savu godbijību izrāda, uzkavējoties nelielā, senā namiņā, kas saskaņā ar tradīciju, tiek uzskatīts par Svētās Ģimenes mītni, ko no Nācaretes uz Adrijas jūras piekrasti pa gaisu pārnesuši eņģeļi. Visticamāk tomēr, ka tā ir pārvesta ar kuģi.

Šī māja ir pirmsākums visam, ko šodien var aplūkot Loreto. Laika gaitā šeit uzcelta krāšņa bazilika, bet apkārt tai izveidojusies Loreto pilsēta. Šodien Loreto Dievmātes svētnīca ir viena no bagātākajām pasaulē, jo šeit atrodas nozīmīgi sakrālās mākslas darbi. Sākot ar XIII gadsimtu, Loreto strādājuši ievērojami tēlnieki, gleznotāji, arhitekti un citu nozaru meistari. 1518. gadā, kad Adrijas jūras krastā izcēlās turku karaspēks, pāvests Leons X apkārt svētnīcai lika uzbūvēt cietoksni.

Virs „Nācaretes namiņa” uzceltajā baznīcā šodien atrodas daudzas, dažādām tautām veltītas kapelas, kuras liecina par Loreto svētnīcas starptautisko raksturu. Ne velti pāvests Jānis XXIII to ir nosaucis par logu uz pasauli, no kura atskan aicinājums svētdarīt cilvēkus, ģimenes un tautas.

Itālieši Loreto uzskata par daļu no Svētās Zemes viņu teritorijā. Svētceļnieki šeit ierodas pagodināt Dievmāti un lūgt viņas aizbildniecību dažādās vajadzībās. Tāpat kā Lurdā, Loreto bieži var redzēt slimniekus un invalīdus, kas ar Jaunavas Marijas palīdzību cer atgūt veselības dāvanu. Taču daudz nozīmīgāk ir tas, ka Loreto un ikviena cita svētnīca pasaulē kalpo par vietu, kur cilvēks var smelties garīgo veselību.

I. Šteinerte