Benedikts XVI mudina Tuvo Austrumu kristiešus iestāties par mieru

Ceļš, pa kuru Jēzus grib mūs vest, ir cerības ceļš visiem ļaudīm – sacīja pāvests, uzrunājot Libānas un Tuvo Austrumu kristīgo Baznīcu vadītājus, laicīgās varas pārstāvjus un visus ticīgos. Benedikta XVI vizītes Libānā pēdējās dienas galvenais notikums bija Euharistijas svinības Beirūtas Waterfront laukumā un apustuliskā pamudinājuma nodošana Tuvo Austrumu katoļu patriarhiem, Turcijas un Irānas Bīskapu konferenču prezidentiem un dažiem ticīgajiem. Liturģiskajā ceremonijā, kas notika franču, arābu un latīņu valodā, piedalījās vairāk nekā 350 tk. cilvēku no visa Tuvo Austrumu reģiona. Klātesošs bija arī Libānas Republikas prezidents un citu reliģiju pārstāvji. Pāvestu sagaidīja Beirūtas mērs un nodeva viņam pilsētas atslēgas. Komentējot parastā liturģiskā laika 24. svētdienai veltīto Marka evaņģēlija lasījumu un svētā Jēkaba vēstules fragmentu, Benedikts XVI runāja par Kristus identitāti, gaidāmo Ticības gadu un skaidroja, ko nozīmē sekot Jēzum. „Kristus mācekļa identitātes pamatelements ir kalpošana”, viņš uzsvēra. Kalpošana ir visas Baznīcas un katra kristieša aicinājums. Svētais tēvs apliecināja, ka lūdzas par mieru Tuvajos Austrumos, un aicināja visus labas gribas cilvēkus darboties miera veicināšanas labā. Jau uzrunas sākumā pāvests norādīja, ka ir ieradies Libānā, lai nodotu Tuvo Austrumu reģiona bīskapiem pēcsinodālo adhortāciju „Ecclesia in Medio Oriente”.

Šodienas evaņģēlijā Jēzus saviem mācekļiem jautā: „Bet par ko jūs mani uzskatāt?” (Mk 8, 29). Svētais tēvs paskaidroja, ka šim jautājumam izvēlētais brīdis ir ļoti nozīmīgs. Jēzus dzīvē ir pienācis izšķirošs moments. Viņš dodas uz Jeruzalemi, kur, caur nāvi un augšāmcelšanos, piepildīsies cilvēces pestīšanas centrālais notikums. Tieši Jeruzalemē drīz pēc tam dzims Baznīca. Atbildot uz minēto Jēzus jautājumu, Pēteris, kurš jau kādu laiku bija pavadījis kopā ar Jēzu, saka: „Tu esi Mesija” (Mk 8, 29). Tikai tas, kurš seko Kristum, un dzīvo vienotībā ar Viņu mācekļu saimē, var patiesi Viņu pazīt – uzsvēra Benedikts XVI. Viņš paskaidroja, ka sekot Jēzum, nozīmē nest savu krustu, iet kopā ar Viņu nevis pa ērto varas un laicīgās godības ceļu, bet pa neērto sevis atteikšanās ceļu. Tas nozīmē pazaudēt savu dzīvību Kristus un Evaņģēlija dēļ, lai to izglābtu un iemantotu patiesu dzīvi. Sekot Jēzum nozīmē dzīvot ciešā draudzībā ar Viņu, uzmanīgi klausīties Viņa vārdu un padarīt šo vārdu par savas rīcības mērauklu.

„Pasludinot Ticības gadu, kas sāksies 11. oktobrī, vēlos, lai katrs ticīgais no jauna nostātos uz sirds atgriešanās ceļa”, sacīja pāvests. „Es mudinu jūs visa šī gada garumā padziļināti pārdomāt par ticību, lai tā kļūtu apzinātāka, stiprināt savu saikni ar Jēzu Kristu un ciešāk pievērsties Viņa Evaņģēlijam”. „Brāļi un māsas, ceļš, pa kuru Jēzus grib mūs vest, ir cerības ceļš”, turpināja Svētais tēvs. Jēzus godība visspilgtāk atklājas Viņa vājumā, sevišķi, Iemiesošanās brīdī un pie krusta. Tādā veidā Dievs atklāj mums savu mīlestību. Viņš to apliecina, kļūstot par kalpu un atdodot sevi mūsu labā. Tas ir liels noslēpums, ko reizēm grūti pieņemt – atzina pāvests. Katrs kristietis ir aicināts kalpot. Viņš ir aicināts īstenot ticību savā dzīvē, kā uz to norāda apustulis Jēkabs. Pretējā gadījumā, ticība ir mirusi. Benedikts XVI uzsvēra, ka kalpošanas uzdevumā ietilpst arī miera un taisnības veicināšana. Pasaulē, kur vardarbība izraisa nāvi un iznīcību, katram labas gribas cilvēkam ir steidzami jāiesaistās brālīgas sabiedrības veidošanā.

„Dārgie brāļi un māsas, es lūdzu Kungu sevišķi par to, lai Viņš dotu Tuvo Austrumu reģionam miera un izlīgšanas kalpus, lai tādējādi visi varētu dzīvot mierīgu un cilvēka cienīgu dzīvi”, sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka tā ir ļoti svarīga liecība, ko šejienes kristieši ir aicināti sniegt sadarbībā ar visiem labas gribas cilvēkiem. „Aicinu jūs visus darboties miera labā – katru pēc savām iespējām un tur, kur katrs atrodas”.

Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs īpaši vērsās pie visiem tiem, kuri cieš fiziski un garīgi, un atgādināja, ka viņu ciešanas nav veltīgas. Kristus ir viņu vidū. Svarīgi, lai šie cilvēki savā dzīves ceļā sastaptu tādus brāļus un māsas, kas spētu konkrētā veidā liecināt par Viņa mīlošo klātbūtni. Benedikts XVI mudināja visus būt cerības pilniem un novēlēja, lai Dievs svētī Libānu un visas Tuvo Austrumu tautas, un dāvā tām sava miera dāvanu.

Pēc Svētas Mises Benedikts XVI pasniedza bīskapiem apustulisko pamudinājumu. Atsevišķā uzrunā viņš atgādināja, ka no šī brīža sāksies šī dokumenta pētniecība un īstenošana dzīvē, lai tādējādi katrs Baznīcas loceklis ar atjaunotu prieku turpinātu Evaņģēlija sludināšanas misiju. Pāvests novēlēja, lai adhortācija kļūst visiem par ceļvedi Kristum sekošanas ceļā. Lai liecība par Dievu būtu ticama – viņš sacīja – katrai kopienai jāaug aizvien dziļākā ticībā, cerībā un mīlestībā. Savukārt brālīgajai vienotībai jākļūst par atbalstu cilvēku ikdienas dzīvē un par Jēzus iedibinātās universālās brālības zīmi. „Lai šajā reģionā Evaņģēlija vēsts turpina skanēt tāpat kā pirms 2000 gadiem un lai tā tiek īstenota dzīvē šodien un uz mūžu mūžiem”, vēlēja Svētais tēvs.

Pēc mariāniskās lūgšanas „Kunga eņģelis”, Benedikts XVI atgriezās 30 km attālajā Harisas apustuliskajā nunciatūrā. Pirms došanās uz lidostu, viņš ieradīsies Antiohijas sīru patriarhātā, kur paredzēta ekumeniska tikšanās.

J. Evertovskis / VR