Benedikts XVI ir ieradies Libānā kā miera svētceļnieks, Dieva un Tuvo Austrumu reģiona
iedzīvotāju draugs. „Neviens mani neatrunāja un arī pats nedomāju atteikties no ceļojuma
uz Libānu. Jo smagāka ir situācija, jo vairāk ir vajadzīgs solidaritātes un brālības
apliecinājums” – preses konferencē, kas notika lidojuma laikā, teica Svētais tēvs.
Vatikāna preses sekretārs priesteris Federiko Lombardi skaidro, ka pāvesta vārdi ir
ļoti svarīgi, bet vēl svarīgāka ir viņa klātbūtne šajā reģionā. Vizītes pirmajā dienā
Benedikts XVI parakstīja apustulisko pamudinājumu „Baznīca Tuvajos Austrumos”, ko
svētdienas Svētās Mises laikā nodos bīskapiem un patriarhiem. Vizītes otrās dienas
priekšpusdienā pāvests tikās ar Libānas valsts augstākajām amatpersonām. Politiskā
līdzsvara labad kristiešu kopienai atvēlēts prezidenta, sunnītu kopienai – premjerministra
un šiītu kopienai – parlamenta priekšsēdētāja amats. No 2008. gada Libānas Valsts
prezidents ir Mišels Sleimans. Bijušais armijas komandieris pieder maronītu kristiešu
kopienai. Pāvests tikās arī ar Sjerraleonē dzimušo Libānas premjerministru Nadžibu
Mikati, kas ir musulmaņu šiītu kopienas loceklis, un parlamenta priekšsēdētāju Nabihu
Berri, kas pieder musulmaņu sunnītu kopienai. Tikšanās laikā Benedikts XVI valdības
pārstāvjiem pasniedza apustuliskā pamudinājuma kopiju.
Vienā no prezidenta
pils zālēm pāvests tikās ar musulmaņu šiītu, sunnītu, druzu un citu kopienu vadītājiem.
Sarunās piedalījās arī Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Tarčisio Bertone, maronītu
patriarhs Bešara Butross Rai un Pontifikālās starpreliģiju dialoga veicināšanas padomes
pārstāvji. Benedikts XVI stingri nosodīja zaimus pret monoteistiskajām reliģijām,
kas izraisīja vardarbību daudzās Tuvo Austrumu valstīs. Pāvests aicināja musulmaņu
līderus veicināt mieru un sadarbību.
Pēc īsa pārtraukuma Benedikts XVI kopā
ar prezidentu devās uz pils dārzu, kur iestādīja ciedru. Atgādinām, ka šī koka attēls
kā valsts nacionālais simbols redzams Libānas karogā un ģerbonī. Ar lielu sīkstumu
apveltītais ciedrs mēdz sasniegt pat vairāk nekā tūkstoš gadu vecumu.
15.
septembrī Benedikts XVI tikās ar valdības, diplomātisko misiju, reliģiju un kultūras
pasaules pārstāvjiem. Pāvests atgādināja, ka Libāna ir dažādu reliģiju un kutūru šūpulis.
Uzrunas galvenais punkts bija miera un vienotības stiprināšana tautu starpā. Svētais
tēvs uzsvēra, ka no katra pilsoņa ir atkarīga valsts nākotne. Bez personas cieņas
respekta un vienotības nav iespējams veidot patiesu mieru. Dieva plānā cilvēks ir
unikāls un neaizstājams. Viņš piedzimst ģimenē, kur tiek audzināts mieram. Tāpēc ir
nepieciešams atbalstīt ģimenes un veidot dzīvības kultūru. „Ja gribam mieru, aizstāvēsim
dzīvību!” – aicināja pāvests.
Benedikts XVI atzina, ka šī reģiona valstu iedzīvotāji
ir pieredzējuši bruņotos konfliktus, lepnuma un augsprātības izraisītos karus, terora
aktus. „Bezdarbs, nabadzība, korupcija, dažādas atkarības, ļaunprātīga izmantošana,
nelikumīga tirdzniecība, terorisms un upuru ciešanas vājina cilvēcisko ponteciālu.
Ekonomiskā un finanšu krīze nepārtraukti nospiež mūsu plecus, liekot pirmajā vietā
iegūt un tikai pēc tam būt!” – skaidroja Svētais tēvs.
Patiesības
un reliģijas brīvība ir miera priekšnoteikumi. Libānā gadsimtiem ilgi viens otram
blakus dzīvo kristieši un musulmaņi. Nereti ģimenē ir abu reliģiju pārstāvji. Pāvests
aicināja stiprināt miera kultūru, respektēt katras personas cieņu un tiesības, ienest
cilvēciskās un morālās vērtības visās dzīves jomās, kā arī veicināt starpreliģiju
dialogu. „Libāna ir aicināta būt par piemēru. Politiķu, diplomātu, reliģiju līderu
un kultūras pasaules pārstāvju pienākums drosmīgi sludināt patiesību, ka Dievs vēlas
mieru, ka tikai Viņš dāvā mums mieru. «Salami O-Tikum», saka Kristus. Lai Dievs jūs
svētī!”
Pēc īsas atpūtas Harisas apustuliskajā nunciatūrā, Benedikts XVI ieradās
Cilīcijas armēņu patriarha Nersesa Bedrosa IX Taormuni rezidencē Bzommarā, kur notika
pusdienas par godu pāvestam. Tajās piedalījās Libānas un Tuvo Austrumu bīskapi un
patriarhi.