Lūgšanu nodomi septembrī

Vispārējais lūgšanu nodoms septembrī skar jūtīgu tēmu, proti, politikā iesaistīto cilvēku atbildību: “Lai politiķus viņu rīcībā vada godīguma, godprātības un patiesības mīlestības principi!”

Francisks Alvarezs Mozos, Jēzus Sadraudzības ordeņa ģenerālsekretārs sociālā taisnīguma un ekoloģijas jautājumos norāda, ka šomēnes Svētais tēvs aicina ticīgos lūgties par politiķiem, lai viņi kalpotu kopējam labumam, veiktu savu darbu nešķirojot starp sabiedrības slāņiem un nemeklējot labumu tikai sev pašiem. Lai viņi būtu tikuma paraugi, kuros sabiedrība var atpazīt sevi, cilvēciski piemēri, kas var to iespaidot. Demokrātija netiek veidota kā nejūtīga juridiskā struktūra, bet balstoties uz tās pilsoņu demokrātiskajām vēlmēm un paradumiem. Pāvests aicina lūgties par politiķu patiesības mīlestību, kurai būtu jāsakņojas realitātē un ilgtermiņa kalpojumā, uzvarot īslaicīgas domāšanas kārdinājumu, par ko liecina pirmsvēlēšanu solījumi. Patiesība ir atrodama aiz sīkām interesēm, patiesības mīlestība sevī ietver cieņu pret atšķirīgiem domāšanas veidiem, patiesu labuma un harmonijas meklēšanu atklātā dialogā.

Benedikts XVI savā uzrunā 24. Laju pontifikālās padomes sēdē (2010. gada 21. maijā) ir uzsvēris, ka politiķu audzināšana nav Baznīcas misija. Tieši laji caur savu personīgo un ģimenes dzīvi var rādīt piemēru tam, ka ticība ļauj viņiem visu redzēt jaunā un dziļākā veidā, pārveidot to; ka kristīgā cerība paplašina ierobežoto cilvēces apvārsni, paaugstinot to līdz viņa esības patiesajam diženumam Dievā; ka žēlsirdība patiesībā ir visiedarbīgākais spēks pasaules izmainīšanai; ka Svētie Raksti sniedz brīvības garantu un atbrīvošanas vēsti; ka tādi Baznīcas sociālās mācības pamatprincipi kā subsidiaritāte un solidaritāte ir ļoti nozīmīgi un svarīgi, lai varētu atbalstīt jaunus attīstības ceļus, kas kalpotu personai un visai cilvēcei.

Laju pienākums ir aktīvi piedalīties politiskajā dzīvē, saskaņā ar Baznīcas mācību, ar labi pamatotiem slēdzieniem un saviem augstajiem ideāliem, piedaloties demokrātiskās debatēs, meklējot plašu atbalstu starp tiem, kuriem rūp dzīvības un brīvības aizsargāšana, patiesības un ģimenes vērtību aizstāvēšana, solidaritāte ar trūcīgajiem un patiesā labuma meklējumi. Kristieši nemeklē politisku vai kulturālu hegemoniju, bet darot savu darbu, viņus vada apziņa, ka Kristus ir katras cilvēciskās struktūras stūrakmens. Politika ir svarīga joma, kurā var īstenot žēlsirdību. Kristieši ir aicināti uz aktīvu pilsonisko dzīvi, veidojot labu dzīvi savā valstī.

Savukārt misiju nodomā pāvests aicina lūgties: “Lai kristiešu kopienas rod iespēju sūtīt misiju darbā gan priesterus, gan lajus, kā arī lai īsteno konkrētu palīdzību visnabadzīgākajām Baznīcām!”

„Universālā Baznīca, kas nepazīst nedz robežu, nedz šķēršļu apzinās savu pienākumu sludināt Evanģēliju visām tautām. Tās misija ir aicināt visus cilvēkus uz pestīšanu, kuru īstenoja Dievs caur savu vienpiedzimušo Dēlu. Visai Baznīcai ir jābūt apņēmības pilnai īstenot savu misiju ad gentes. Atgādinu sen nodibinātajām Baznīcām un tām, kuras ir izveidotas ne tik sen, ka Kungs ir sūtījis ticīgos būt ar zemes sāli un pasaules gaismu un ka Viņš ir aicinājis tos sludināt Kristu, Pasaules gaismu visām nācijām. (Benedikts XVI, vēstījums 83. Pasaules misiju svētdienai, 2009. g. 29. jūnijs).

Pāvests aicina mūs, šajā lūgšanu nodomā par misijām šomēnes būt pateicīgiem un dalīties, nevis tajā, kas mums paliek pāri, bet tajā, kas mums ir un varbūt var vairāk noderēt mūsu brāļiem un māsām citviet. Pāvests aicina mūs atjaunot ticību, lai, dzīvojot savā vietā, mēs atvērtu savas sirdis un rokas, lai dalītos ar tiem, kuri ir nabadzīgi un kuriem nepieciešama palīdzība. Un mēs varam būt droši kā pietiks visiem.

J. Evertovskis / VR