Eiropas apskats – ievads

Bībelē ir aprakstīts senais stāsts par Bābeles torņa celtniecību. Kamēr cilvēki strādāja kopā, lai celtu torni, pavisam nejauši viņi saprata, ka darbojas viens pret otru. Kamēr viņi mēģināja kļūt par Dievu, pastāvēja draudi, ka viņi pārstās būt cilvēki, jo bija pazaudējuši cilvēciskas būtnes esības pamatelementu – spēju vienoties, saprast vienam otru, sadarboties.

Ekonomiskā krīze tur savās skavās Eiropu. Tās iemesli nav tikai eiropeiski un tikai ekonomiski, tai ir dažādi cēloņi – kā Amerikas Savienoto Valstu ekonomiskā krīze; Āzijas dinamiskā attīstība; augošā bezdarba smagās sekas ar jaunākās paaudzes nākotnes perspektīvu vispārēju sašaurināšanos; izglītības vīzijas trūkums, kas atbilstu nākotnes sociālajām un kulturālajām vajadzībām; grūtības veidot sociālo politiku, kas atbalsta ģimeni; demogrāfiskā krīze ar vienlaicīgu imigrācijas pieaugumu uz Eiropu un visām tās sociālajām un kulturālajām sekām; ilglaicīgā ideoloģiju un lobiju ietekme – kas neatspoguļo visas kopienas vajadzības – valstiskās sabiedrības nākotni, kas balstīta indivīda pamatbrīvībās.

Arī izaugsmes karte ir policentriska. Gan attīstības, gan mazattīstības veidotāji un iemesli ir dažādi, tāpat kā vaina un nopelni. Ideoloģijas mākslīgā veidā vienkāršo realitāti, tomēr vajag analizēt arī cilvēcisko problēmu daudzumu – sociālais jautājums pēc būtības ir kļuvis par antropoloģisku jautājumu; mākslīgā apaugļošana; embriju izmantošana izpētē; cilvēka klonēšanas un krustošanas iespējas; tehnikas absolūtisms rod savas izpausmes un rada satraucošus cilvēces nākotnes scenārijus, arī pateicoties jaunajām iespējām, kas ir pieejami „nāves kultūrai”.

Demogrāfiski un kulturāli novājināta, papildināta ar miljoniem jaunu pilsoņu, kas nāk no citiem kontinentiem, kultūrām un reliģijām, Eiropa sper nozīmīgus soļus savā nākotnē. Jau 1997. gadā, pēc septiņu Eiropas valstu prezidentu tikšanās Gņeznā ar Jāni Pāvilu II, Vācijas Federālās Republikas prezidents Romāns Hercogs teica: „Šodien pārmaiņas ir ļoti straujas. Tas, vai pēc 25 gadiem Eiropa paliks autonoms kontinents vai tikai Amerikas Savienoto Valstu mēdiju vai Āzijas rūpniecības piedēklis, ir atkarīgs no tā vai pareizajā brīdī Eiropa atgūs savu dinamismu, to, kuru gadsimtu gaitā ir mantojusi no kristietības”.

Benedikts XVI papildina: „Šodienas multikulturālajā vidē, kurā visi esam, var redzēt, ka tikai racionālistiska Eiropas kultūra, bez pārpausaulīgās garīgās dimensijas, nespēs veidot dialogu ar lielajām cilvēces kultūrām, kurām visām ir šī pārpasaulīgā garīgā dimensija, kas ir daļa no cilvēciskas būtnes. (…) Tāpēc es domāju, ka Eiropas misija ir tieši atrast šo dialogu, savienot ticību un moderno racionālismu vienotā antropoloģiskā redzējumā, kas papildina cilvēcisko būtni un dara to pieejamu citām cilvēces kultūrām”(Preses konference lidojuma laikā uz Portugāli, 2010. gada 11. maijā).

Ko šādos apstākļos darīt Baznīcai? Tā nevar piedāvāt tehniskus risinājumus, tā nepretendē uz valstu politikas ietekmēšanu, bet tai ir ko teikt par labu sabiedrībai, kas veidota cilvēkam, viņa cieņai, par cilvēka kulturālās un sociālās attīstības kvalitāti.

Nu jau divus gadus Vatikāna Radio, pateicoties domu apmaiņai starp žurnālistiem, kas nāk no Āfrikas, gatavo Āfrikas apskatu sešās valodās un tādejādi sniedz savu devumu plašākam skatījumam uz ļoti sarežģītu situāciju. No šodienas pievienojas Eiropas apskats, balstīts Baznīcas maģistērijā un attiecīgo Vecā kontinenta valstu pieredzē, to iekļaujot universālās (latīņu) Baznīcas perspektīvā.

Andžejs Koprovskis SJ