Kamēr mediju uzmanība bija veltīta krievu meiteņu grupai ar divdomīgo nosaukumu Pussy
Riot un tās izraisītajam skandālam, tikmēr uzmanībai tikpat kā secen pagāja vēsturiska
dokumenta parakstīšana Varšavā. Krievijas Pareizticīgo patriarhs Kirils (attēlā) un
Polijas Bīskapu konferences prezidents Jozefs Mihaliks parakstīja kopēju vēstījumu,
kurā aicina respektīvo Baznīcu ticīgos piedot gadsimtu gaitā nodarīto vardarbību un
izdzēst sevī aizspriedumus, lai turpmāk varētu darboties tādas sabiedrības labā, ko
bagātina kristīgā liecība.
Izlīgšanas vēstījums tika uzticēts Dievmātes aizbildniecībai.
Patriarhs Kirils uzdāvināja Baznīcai Polijā Smoļenskas Dievmātes ikonas reprodukciju,
bet poļu bīskapi Krievijas Pareizticīgo Baznīcas vadītājam pasniedza Čenstohovas Dievmātes
attēlu.
Vēstījumā teikts, ka izlīgšanas akts ir patiesa dialoga auglis. Jau
senākā pagātnē Polijā bieži ielauzās krievu karotāji, bet pagājušajā gadsimtā Poliju
okupēja gan krievi, gan hitleriskā Vācija. Pēc kara Polija nonāca padomju kontrolē,
kas stingri uzraudzīja abas kristīgās kopienas – katoļus un pareizticīgos. Staļina
režīms centās pat izmantot pareizticīgos, lai apkarotu katoļus.
„Mēs jums piedodam
un piedodiet arī mums!” – šāds aicinājums krievu un poļu valodās 1993. gadā tika iegravēts
piemineklī staļinisko represiju upuru kapsētā Levašovā, netālu no Sanktpēterburgas.
Kapsētā apbedīti poļi. Līdz pat šodienai daudziem, tai skaitā šeit dzīvojošajiem poļu
un citu tautību cilvēkiem, arī cietušajiem represijās, šis piemineklis nepatīk. Kā
liecina poļu katoļu misionārs Kšištofs Požarskis, viņi ir neizpratnē par to, kā var
piedot, ka ir nodarīts briesmīgs noziegums.
Kopš 1997. gada, kad Požarskis
uzsāka savu kalpojumu Sanktpēterburgas Svētā Staņislava katoļu draudzē, viņš ik gadus
Visu Svēto dienā ierodas Levašovā, lai vadītu dievkalpojumu un Mirušo atceres vigīlijā
pieminētu visus aizgājējus. Īpaša lūgšana tiek veltīta par staļinisma upuru dvēseles
mieru.
Laika gaitā piemineklī iegravētā uzraksta krāsa ir izbalējusi un vietējie
iedzīvotāji pauž apmierinātību, sakot, ka tāds uzraksts nevienam nav vajadzīgs. Priesteris
Požarskis stāsta, ka par Varšavā parakstīto dokumentu viņš uzzinājis savas vizītes
brīdī Baltkrievijā. Kopā ar viņu braucienā piedalījās grupa, kas sastāvēja no krievu
un poļu jauniešiem no dažādām Krievijas pilsētām. Jaunieši, kuri pirms tam par gaidāmo
dokumenta parakstīšanu neko nezināja, uzņēma to ar lielu prieku, uzsverot, ka tas
palīdzēs dialogā. Arī pats brauciens pierādīja, ka samierināšanās starp krievu un
poļu tautām ir iespējama. Kā stāsta priesteris, Baltkrievijas apmeklējums bija noorganizēts
ar mērķi iepazīties ar poļu vēstures pieminekļiem bijušās Rečpospoļitas teritorijā.
„Jaunieši, kuriem pieder Krievijas nākotne, apliecināja pilnīgu nacionālo un reliģisko
toleranci,” saka misionārs, piebilstot, ka ceļojuma laikā viņi kopā lūdzās, dziedāja
abu tautu dziesmas, apmeklēja gan katoļu, gan pareizticīgo dievnamus.
Atgriežoties
pēc ceļojuma Krievijā, sarūgtinājumu izraisījis fakts, ka par Varšavā parakstīto vēstījumu
gandrīz neviens neko nebija dzirdējis. Priesteris Požarskis novēl, lai vēstījumā ierakstītie
vārdi nepaliek tikai uz papīra vien. Viņš izsaka cerību, ka pareizticīgie un katoļi
spēs vienoties kā viena fronte, lai atvairītu visāda veida uzbrukumus, kas tiek vērsti
pret kristietību un cilvēci vispār.