Marija piedalās Dieva atbildībā pār pasauli un Dieva mīlestībā uz pasauli

Šodien ir Jaunavas Marijas – Debesu Karalienes diena. Tiekoties ar ticīgajiem trešdienas vispārējā audiencē, pāvests Benedikts XVI atgādināja, ka šie svētki ir ieviesti nesen, lai arī to izcelsme ir ļoti sena. Vispārējā Baznīcā Marijas – Debesu Karalienes svētkus 1954. gadā, noslēdzoties Mariāniskajam gadam, ieviesa pāvests Pijs XII. Viņš vēlējās atgādināt, ka Marija ir Karaliene, pamatojoties uz viņas dvēseles cēlumu un uz dievišķo dāvanu vienreizīgumu, ko viņa saņēma. Marija nemitējas dalīties savās rūpēs un savas mīlestības dārgumos ar visu cilvēci.

Pēc Vatikāna II koncila liturģiskā kalendāra reformas, Marijas Debesu Karalienes svētki no sākotnējā svinību datuma – 31. maija, tika pārcelti uz 22. augustu, lai izceltu ciešo saikni starp Marijas karaliskumu un viņas glorifikāciju dvēselē un miesā blakus savam Dēlam astoņas dienas pēc viņas Debesīs Uzņemšanas svētkiem.

Pāvests paskaidroja, ka Marija ir Karaliene tāpēc, ka viņa vienreizējā veidā ir vienota ar savu Dēlu – gan šīszemes gājumā, gan debesu godībā. Dieva kalps Pāvils VI apustuliskajā pamudinājumā Marialis Cultus atgādināja: „Jaunavā Marijā viss ir pakārtots Kristum un viss ir atkarīgs no Viņa: rūpējoties par Viņu, Dievs Tēvs jau no mūžības izvēlējās Māti, kas ir visa svēta, un izrotāja viņu ar Gara dāvanām, kuras nav piešķirtas nevienam citam”.

Katehēzes turpinājumā Benedikts XVI vaicāja: „Ko nozīmē Marija Karaliene?” Vai tas ir tikai tituls, tāds pats kā citi, tikai kronis un rotājums tāds pats kā citi? Ko nozīmē šis karaliskums? Pāvests paskaidroja: „Kā jau norādīju, tās ir sekas viņas vienotībai ar Dēlu, viņas esamībai debesīs, proti, kopībā ar Dievu. Marija piedalās Dieva atbildībā pār pasauli un Dieva mīlestībā uz pasauli. Pastāv arī banāla ideja par karaļiem un karalienēm, proti, par personām, kurām pieder vara un bagātības, taču tas nav Jēzus un Marijas karaliskuma veids.”

Turpinājumā pāvests pievērsās Kungam. Viņš teica, ka Kristus karaliskums un būtība ir pazemības, kalpošanas, mīlestības caurausti. Pilāts ar uzrakstu „Jūdu karalis” Jēzu pasludināja par karali uz krusta. Tai brīdī Jēzus rāda, ka Viņš kā karalis cieš ar mums un par mums, mīlot līdz galam, un tādējādi, valdot, un nodibinot patiesību, mīlestību un taisnību.

Kā vēl vienu piemēru pāvests minēja Pēdējo Vakariņu brīdi, kurā Jēzus noliecās, lai mazgātu kājas savējiem. Benedikts XVI paskaidroja, ka Jēzus karaliskumam, tātad, nav nekā kopīga ar šīszemes vareno karaliskumu. Viņš ir karalis, kurš kalpo saviem kalpiem, un tas pierādījās visā Viņa dzīves laikā. „Tas pats attiecas uz Mariju,” teica pāvests. „Viņa ir karaliene kalpošanā Dievam un cilvēcei, mīlestības karaliene, kura dāvina sevi Dievam, lai ienāktu cilvēku pestīšanas plānā. Marija ir karaliene tāpēc, ka viņa mūs mīl un palīdz visās mūsu vajadzībās, viņa ir mūsu pazemīgā kalpone.”

Kā Marija īsteno šo savu kalpošanas mīlestībā karaliskumu? Pāvests atbildēja: „Esot nomodā pār mums, saviem bērniem – bērniem, kas vēršas pie viņas lūgšanās, lai pateiktos viņai un lūgtu viņas mātišķo aizbildniecību un viņas debesīgo palīdzību pēc tam, kad mēs, varbūt, esam novirzījušies no ceļa, kad mūs nomāc sāpes, vai neskaidrība par bēdīgajiem un trauksmainajiem dzīves notikumiem. Gan mierīgos, gan nemierīgos savas eksistences brīžos mēs vēršamies pie Marijas, uzticoties viņas nemitīgajai aizbildniecībai, lai viņa no sava Dēla iegūst katru žēlastību un žēlsirdību, kas ir nepieciešamas mūsu svētceļojumā pa pasaules ceļiem. Pie tā, kurš valda pār pasauli, un kura rokās ir universa likteņi, mēs uzticībā vēršamies caur Jaunavu Mariju. Viņa gadsimtiem ilgi ir slavināta kā Debesu Karaliene un lauretāniskajās litānijās piesaukta kā Eņģeļu, Patriarhu, Praviešu, Apustuļu, Mocekļu, Apliecinātāju, Jaunavu, Visu Svēto un Ģimeņu Karaliene. Šo seno invokāciju un ikdienas lūgšanu ritms palīdz saprast, ka Vissvētākā Jaunava, kā mūsu Māte atrodas blakus savam Dēlam Debesu godībā, un viņa vienmēr ir kopā ar mums, mūsu ikdienas dzīvē.”

Noslēdzot katehēzi, pāvests uzsvēra: „Tātad, Karalienes tituls ir uzticības, prieka, mīlestības tituls. Mūsu Karalienes rokās daļēji atrodas pasaules likteņi. Viņa mūs mīl un palīdz grūtībās. Dievmātes kults ir būtisks elements mūsu garīgajā dzīvē. Nemitēsimies vērsties pie Viņas lūgšanās! Marija vienmēr aizbildinās par mums pie sava Dēla. Raugoties uz viņu, atdarināsim viņas ticību, pilnīgu atvērtību Dieva mīlestības plānam, dāsnu Jēzus pieņemšanu. Mācīsimies no Marijas dzīvot! Marija ir ne tikai Dievam tuvā Debesu Karaliene, bet arī katram no mums tuvā māte, kas mūs mīl un sadzird mūsu balsi.”

I. Šteinerte/VR