Svētā Helēna – imperatora māte un Kristus krusta atradēja

Svētceļnieki, kas apmeklē Romu, savā apskates objektu klāstā bieži vien ietver Svēto kāpņu baznīciņu iepretim Laterāna bazilikai. Daži pa skaistu, senlaicīgu platānu koku aleju aizstaigā arī pārsimts metru tālāk, līdz Jeruzalemes Svētā Krusta bazilikai. Abos šais dievnamos glabājās nozīmīgas Kristus relikvijas – pirmajā fragmenti no kāpnēm, pa kurām Viņš kāpa pie Poncija Pilāta, otrajā Svētā Krusta relikvija. Ir zināms, ka no Jeruzalemes uz Romu tos pārveda imperatora Konstantīna māte, svētā Helēna.

18. augusts ir viņas piemiņas diena universālajā Baznīcā. Ko zinām par svēto Helēnu? Par viņas dzimšanas vietu vēstures avoti sniedz pretrunīgas ziņas. VI gadsimta vēsturnieks Prokopijs raksta, ka viņa ir dzimusi Drepanumā, Bitīnijas provincē Mazāzijā, bet briti aizstāv ideju, ka Helēnas dzimtā vieta ir Kolčestera, tagadējā Eseksas grāfistē, kas Romas impērijas laikos kalpoja par Britānijas galvaspilsētu. Čestertons savā grāmatā „Īsa Anglijas vēsture” ("A Short History of England") atzīmē, ka briti svēto Helēnu jau izsenis uzskatīja par savējo. Daži vēlas uzsvērt, ka viņa ir bijusi Jorkas princese. Arī britu ikonogrāfijā Helēna ir attēlota ar gaišiem ziemeļnieces matiem. Līdz pat mūsdienām Kolčesterā un citviet Anglijā darbojas kristiešu vadītās skolas un sociālās iestādes, kas nes svētās Helēnas vārdu. Viņas attēls rotā arī Kolčesteras pilsētas pārvaldes namu, bet Helēnas dēla – imperatora Konstantīna vārdā, šeit ir nosaukta iela. Svētā Helēna tiek atspoguļota vairākos britu folkloras un daiļliteratūras darbos. Visā Lielbritānijas teritorijā atrodas vismaz 25 svētavoti, kas ir veltīti svētajai Helēnai.

Helēna apprecējās ar romiešu ģenerāli Konstantīnu Hloru un dzemdēja nākamo imperatoru, Konstantīnu Lielo. Kristietību viņa pieņēma jau lielā vecumā, taču viņas stiprā ticība un dievbijība paspēja atstāt dziļu iespaidu uz dēlu, kas vēsturē ienāca kā pirmais kristīgais imperators un savas dzīves vēlākajos gados kristīgā garā kalpoja arī Romas ļaudīm.

Senās liecības vēstī, ka Helēna, neraugoties uz savu augsto sociālo statusu, dievkalpojumos piedalījās kopā ar nabadzīgajiem un centās būt viņiem kā māte. Viņa palīdzēja atbrīvot arī vairākus cietumniekus.

80 gadu vecumā imperatora māte devās svētceļojumā uz Svēto Zemi, jo viņā dega vēlēšanās atrast krustu, uz kura cieta un nomira Pestītājs. Pēc uzcītīgiem meklējumiem Kalvārijas kalnā, tika uzieti trīs krusti ar ierakstiem un vārdiem tajos. Atradusi Kristus krustu, Helēna virs Kalvārijas kalna lika uzcelt baziliku, kurā joprojām glabājas dārgā relikvija. Dažus krusta fragmentus viņa nosūtīja arī uz Romu un Konstantinopoli ticīgo godināšanai.

Svētajā Zemē imperatora Konstantīna māte uzcēla vēl divus nozīmīgus dievnamus – vienu Kristus debesīs uzkāpšanas vietā, otru Betlēmē – vietā, kur Pestītājs piedzima. Helēna un Konstantīns parūpējās arī par dievnamu bagātīgu izgreznošanu.

Svētās Helēnas ietekmi uz imperatoru Konstantīnu vienprātīgi atzīst visi kristīgie vēsturnieki. 312. gadā, brīdī, kad Konstantīnam ar lielu armijas pārspēku uzbruka Maksencijs, apdraudot visas Rietumu impērijas pastāvēšanu, Konstantīns atcerējās kristiešu Dievu, kuru tik dedzīgi pielūdza viņa māte. Nometies ceļos, imperators lūdzās, lai Viņš atklājas kā augstākais un visvarenais Dievs, un palīdz viņam uzvarēt kaujā, kas citādi nebūtu iespējams. Pēkšņi visu kareivju acu priekšā debesīs uzšāvās uguns krusts un zem tā bija salasāmi vārdi In hoc signo vinces – Ar šo zīmi uzvarēsi!

Pēc dievišķās pavēles, Konstantīns pagatavoja karogu ar redzēto krusta zīmi, ko nesa savas armijas priekšgalā. Zem šīs zīmes Konstantīns patiešām ieguva pilnīgu uzvaru pār Maksencija karaspēku.

Svētā Helēna, savukārt, atgriezās no Jeruzalemes Romā, kur viņa nomira 328. gadā, sasniegusi sirmu vecumu. Viņa tika apbedīta Labikana ielas mauzolejā, ārpus Romas pilsētas mūriem. Šodien sarkofāgs glabājas Vatikāna muzejos.

Svēto Helēnu godina gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcās. Viņas izcilo dievbijību atzīst arī anglikāņi un luterāņi. Pamatojoties uz to, ka Helēna Svētajā Zemē atrada Kristus krustu, viņa tiek uzskatīta par jaunu atklājumu debesīgo aizbildni.

I. Šteinerte