Šveices bīskapu ieskati par kristiešu attieksmi pret naudu

„Pateicoties naudai, mūsu sabiedrība var apmierināt elementārās vajadzības. Bez tam, nauda ļauj iegūt izglītību, attīstīt kultūru un zināmu labklājību. Nauda veic būtisku funkciju ikdienas dzīvē,” raksta Šveices bīskapi, gatavojoties nacionālajiem svētkiem 1. augustā. Vēstījumā, kuram dots nosaukums „Naudai jākalpo cilvēkam, nevis cilvēkam jāvergo naudai”, bīskapi atzīmē, ka ziņas, kas pienāk pēdējā laikā, sagādā raizes – tiek runāts par finansu, valūtas, ekonomisko krīzi. Starptautiskie eksperti neizslēdz iespēju, ka sabrukt var visa ekonomiskā sistēma.

„Esam nostādīti tādas finansu pasaules priekšā, ko nespēj kontrolēt neviens cilvēks, neviena banka un neviena valdība. Šķiet, starptautiskie finansu tirgi mūs ir pārņēmuši savā varā,” teikts vēstījumā.

Gan Eiropā, gan citviet pasaulē cilvēki jautā: vai briesmām nav pakļauta mūsu nauda, kas sakrāta pensijai? Valda neuzticība, taču finansu sektorā uzticība ir ļoti būtiska. Bez uzticības nav iedomājama jau pati finansu un ekonomiskās sistēmas darbība.

Daudzkārt dzīvē ir pierādījies, ka uzticību var viegli un ātri pazaudēt, taču atjaunot to ir ļoti grūti. Ja cilvēks kādam uztic savu naudu, viņš sagaida, lai ar to rīkotos atbildīgi. Kāda tad ir taisnīga un atbildīga rīcība naudas priekšā kristīgajā skatījumā?

Nauda dod iespēju komercdarbībai. Tikai tad, ja ir nauda, var nopirkt un ražot labumus. Kā kristieši esam aicināti apzināties, kādiem komerciālajiem mērķiem tiek ieguldīts kapitāls – vai uzņēmums, kurā esmu ieguldījis, ir korekts savā ražošanas procesā, vai tas ir uzmanīgs pret dabas resursiem, vai ievēro strādnieku tiesības un cieņu? Tie ir pamatjautājumi, uz kuriem mums jāatbild kā Baznīcas locekļiem, jo visiem, kas iegulda savus līdzekļus kādā uzņēmumā, ir jāuzņemas atbildība.

Bīskapi atzīmē, ka nauda nav paredzēta, lai tā vairotos pati no sevis. Ja finansiālā pasaule dzīvo sevis dēļ, tā zaudē savu jēgu. Tie, kas iegulda un gūst peļņu, nerēķinoties ar citu cilvēku nelaimi, rīkojas bezatbildīgi. Diemžēl, kā norāda finansu eksperti, starptautiskie finansiālie tirgi lielākoties rūpējas par savu eksistenci, kas ir atrauta no reālās ekonomikas.

Šveices bīskapi aicina rast iespējas, lai šādu draudīgu tendenci apstādinātu. Atbildība nozīmē arī neveikt riskantas finansu darbības, kā tas ir noticis, piemēram, ASV nekustamā īpašuma darījumos, kas ātri pārauga pasaules banku krīzē.

„Ir saprotams,” atzīmē bīskapi, „ka ikviens vēlas nopelnīt, jo nauda ļauj baudīt labklājību, taču arī labklājībai ir savas robežas, tā nevar būt bezgalīga.” Tāpēc Šveices Baznīcas gani aicina uzmanīties, lai nekrist kārdinājumā dzīvot pāri pār savām iespējām – kas to dara, ātrāk, vai vēlāk iekrīt parādu jūgā. Tas notiek gan privātpersonu, gan arī veselu valstu līmenī. Ir jāapgūst māksla samierināties ar to, kas visvairāk ir nepieciešams. Visvairāk tas attiecas uz augsti industrializētām valstīm un to pilsoņiem. Tie, kas šo mākslu pazīst, spēj atklāt arī citas bagātības.”

Protams, ir arī tādi, kuriem nav jādomā, ko darīt ar naudu, jo tās vienkārši nav, vai arī vienmēr pietrūkst. „Paturot prātā šos cilvēkus, mēs, kā kristieši, varam labāk apzināties, ko nozīmē vienlīdzīga resursu sadale,” teikts bīskapu vēstījumā. Tai pašā laikā nedrīkstam neievērot, ka tieši šai krīzes laikā vēl vairāk ir palielinātas lielās algas un pieaudzis miljonāru skaits. Vienlīdzīga resursu sadale prasa atbildību politikas, ekonomikas un karitatīvajā jomā.

Šveices bīskapi citē IV gadsimta svētā Bazila vārdus, kurš vērsdamies pie toreizējās ekonomiskās metropoles Cēzarejas bagātniekiem, teica: „Maize, kas tev paliek pāri, ir izsalkušo maize. Liekās drēbes, kas karājas tavā skapī, ir kailo drēbes, nauda, ko tu glabā paslēptu, ir nabagu nauda, labie darbi, kurus neesi darījis, ir netaisnība, ko esi padarījis.” Šie svētā Bazila vārdi joprojām ir ļoti aktuāli.

Šveice – zeme, kas visā pasaulē ir pazīstama ar savām bankām, 1. augustā atzīmēs savus nacionālos svētkus, atceroties konfederācijas izveidi, kas aizsākās 1291. gadā līdz ar pirmo trīs kantonu apvienošanos un turpinājās vēlākajos gadu simteņos. Kantonu apvienošanās bija balstīta uz savstarpēja atbalsta un palīdzības vērtībām, toreiz apvienojoties cīņā pret Hapsburgu varas ietekmi.

Šveices bīskapi norāda, ka nacionālie svētki būs izdevīgs brīdis, lai pārdomātu par jaunu savstarpējas uzticības un palīdzības veidu.

I. Šteinerte/VR