Benedikts XVI Fraskati: "Esiet vienoti savā starpā un atvērti pret citiem!"

Svētdienas rītā pāvests apmeklēja Fraskati pilsētiņu netālu no Kastelgandolfo. Fraskati diecēzes pirmsākumi saistās ar apustuļu laikiem. Tiek pieļauts, ka pirmie Evaņģēlija sludinātāji šeit varētu būt svētie Pēteris un Pāvils, bet par saviem debesīgajiem aizbildņiem diecēze ir izvēlējusies svētos Filipu un Jēkabu.

Fraskati ir bijusi pontifikālais īpašums. Pēc pāvesta iniciatīvas, 1856. gadā no Romas uz šejieni tika izbūvēta arī pirmā dzelzceļa līnija. Laika gaitā pilsētiņu Albani kalnos ir apmeklējuši vairāki pāvesti, to skaitā Jānis XXIII, Pāvils VI, Jānis Pāvils II. Fraskati ir darbojušies arī vairāki svētie, to skaitā Džuzepe Kalasancio un Vincents Pallotti. II Pasaules kara laikā šeit apmetās vācu armijas komandieri un pilsēta cieta no gaisa uzlidojumiem.

Fraskati titulārbīskaps šodien ir Vatikāna valsts sekretārs Tarčizio Bertone. Kopā ar viņu, kā arī diecēzes ordināriju Rafaello Martineli, 15. jūlija rītā pāvests Benedikts XVI svinēja Svēto Misi Fraskati svētā Pētera katedrāles priekšā apmēram 8000 cilvēku klātbūtnē, kas bija sapulcējušies laukumā.

Homīlijā Benedikts XVI pakāvējās pie Marka Evaņģēlija fragmenta, kurā ir stāstīts par to, kā Jēzus sūta apustuļus misijā. Pāvests to salīdzināja ar sava veida „stāžēšanos”, jo turpmāk uz viņiem gulsies liela atbildība. Dažus apustuļus Jēzus izvēlas par saviem visciešākajiem līdzstrādniekiem. Viņš nenoniecina palīdzību, ko citi var sniegt Viņa paša misijā. Jēzus pazīst viņu spēju robežas, viņu vājumu, taču uzskata viņus par cienīgiem būt par saviem sūtņiem. Apustuļi nedrīkst pieķerties naudai, vai ērtībām. Jēzus brīdina apustuļus, ka viņi ne vienmēr tiks labsirdīgi uzņemti, dažreiz viņus atgrūdīs, pat vajās. Taču tas viņus nedrīkst pārsteigt: viņiem ir jānes Jēzus Vārds un jāsludina Debesu valstība, neraizējoties par to, vai viņu gūs panākumus. Tie ir jāatstāj Dieva ziņā.

Uz tādu pašu perspektīvu norāda arī pirmais lasījums no Amosa grāmatas. Arī šeit attēlots, ka Dieva sūtņi ne vienmēr tiek uzņemti ar prieku un pateicību. Amoss tiek sūtīts pravietot uz Betelas svētnīcu, kur viņš ar lielu iekšēju spēku runā par netaisnībām, nosoda varas uzurpāciju, kas apbēdina Kungu. Betelas priesteris Amosu raida projām. Taču pravietis paskaidro, ka šo misiju nav izvēlējies viņš pats, bet viņu ir sūtījis Dievs. Neraugoties uz to, vai tiek pieņemts, vai ne, Amoss turpina pravietot, sakot to, ko viņam liek sacīt Dievs, nevis to, ko vēlas dzirdēt cilvēki. Pāvests norādīja, ka tas ir visas Baznīcas uzdevums – nerunāt līdzi varenajiem, bet vadīties pēc patiesības un taisnības kritērijiem.

Marka Evaņģēlijā tiek stāstīts par slimnieku dziedināšanu miesā un garā, kā arī par dēmonu izdzīšanu, kas nozīmē prāta attīrīšanu – dvēseles acu attīrīšanu, ko ir aptumšojušas ideoloģijas. Tāpēc tās nespēj saskatīt Dievu, saskatīt patiesību un taisnību. Šī divkāršā miesas un gara dziedināšana vienmēr ir Kristus mācekļu mandāta pamatā. Pāvests paskaidroja, ka apustuliskajā misijā ir jāietver divi aspekti – Dieva Vārda sludināšana un Viņa labestības apliecinājums ar tuvākmīlestības žestiem un kalpošanu.

Vēršoties pie klātesošajiem, Benedikts XVI teica, ka arī Fraskati Kungs ir apveltījis ar savām dāvanām, aicinājis Viņam sekot un turpināt Viņa misiju šodien. Arī šeit ir nepieciešama jaunā evaņģelizācija. Pāvests aicināja lasīt Baznīcas katehismu, lai varētu atklāt, cik skaisti ir būt kristiešiem, būt Baznīcā, kuru ap sevi ir izveidojis Kristus, lai evaņģelizētu pasauli. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja:

„Dārgie māsas un brāļi no Fraskati! Esiet vienoti savā starpā un tai pašā laikā atvērti pret citiem. Esiet misionāri! Palieciet neatlaidīgi savā ticībā, stipri iesakņojušies Kristū ar Vārda un Euharistijas palīdzību. Esiet cilvēki, kas lūdzas, lai vienmēr būtu saistīti ar Kristu un tai pašā laikā nesiet Viņa vēsti cietiem, jo īpaši mazajiem, nabadzīgajiem, cietējiem. Katrā kopienā vēliet cits citam labu, neesiet šķelti, bet dzīvojiet kā brāļi, lai pasaule tic, ka Jēzus ir dzīvs savā Baznīcā un ka Dieva valstība ir tuvu.”

I. Šteinerte/VR