"West-Eastern Divan" orķestra sniegums Kastelgandolfo

„Esam pieredzējuši intensīvu un mūsu garu bagātinošu brīdi,” teica pāvests Benedikts XVI pēc koncerta, ko trešdienas vakarā Kastelgandolfo pilī sniedza West-Eastern Divan orķestris. Svētais tēvs pateicās izpildītājiem un diriģentam Danielam Barenboimam, kuri vasaras turnejas laikā ir vēlējušies iegriezties arī pāvesta vasaras rezidencē. Koncerts notika Eiropas debesīgā aizbildņa, svētā Benedikta no Norčas atceres dienā. Kastelgandolfo pilī bija ieradies arī Itālijas Republikas prezidents Džordžo Napolitano. Tieši viņš ierosināja orķestra dalībniekus sniegt šo mūzikas veltījumu pāvestam.

„Varat iedomāties, ar cik lielu prieku uzņemu šo orķestri, kurš ir dzimis no pārliecības, vēl jo vairāk, no pieredzes, ka mūzika vieno cilvēkus, neraugoties uz jebkādām atšķirībām,” sacīja pāvests mūziķiem, kas pārstāv ebreju, palestīniešu, un citas Tuvo Austrumu zemju tautas, kā arī jūdaisma, islāma un kristietības reliģijas. „Mūzika ir atšķirību harmonija, kā to dzirdam ikreiz koncerta sākumā, īpašajā akordu saskaņošanas „ritā”,” norādīja Benedikts XVI. Viņš piebilda, ka no dažādo instrumentu toņu daudzveidības var dzimt simfonija.

Svētais tēvs izteica vēlēšanos, lai šāda simfonija, kas nestu mieru, varētu notikt starp tautām. Benedikts XVI pastāstīja, ka viņa paaudze, kā arī maestro Barenboima vecāku paaudze, ir pieredzējusi II Pasaules kara traģēdijas un Šoa. Pāvests atzinīgi novērtēja mūziķu profesionālo sniegumu un viņu ētisko un garīgo ieguldījumu, kas skaidri izpaudies arī koncerta laikā, brīdī, kad tika atskaņotas Bēthovena 5. un 6. simfonijas. „Šais divās slavenajās simfonijās ir izteikti divi dzīves aspekti – drāma un miers, cilvēka cīņa pret likteni un mierīga iegremdēšanās bukoliskā vidē,” atgādināja pāvests. Bēthovens pie šiem diviem skaņdarbiem strādāja gandrīz vienlaicīgi. Arī to pirmatskaņojums izskanēja tai pašā koncertā, 1808. gada 22. decembra vakarā Vīnē.

Vēstījums, ko pāvests vēlējās izcelt šais simfonijās, ir sekojošs: lai sasniegtu mieru, ir jāatsakās no vardarbības un no ieročiem, ir jācenšas pārveidot sirdis gan personīgajā un kopienas līmenī, ir jāveic dialogs un pacietīgi jāmeklē saskaņa.

I. Šteinerte/VR