Pāvests apstiprina Kanonizācijas lietu kongregācijas dekrētus
Tiekoties ar Kanonizācijas lietu kongregācijas prefektu, kard. Andželo Amato, Benedikts
XVI apstiprināja 16 dekrētus, ar kuriem tiek atzīts ar vairāku Dieva kalpu starpniecību
veikto brīnumu autentiskums, viņu moceklība un praktizēto tikumu varonība. Pirmie
2 dekrēti attiecas uz brīnumu autentiskumu. Tie veikti ar itāļu tautības priestera
un Brazīlijā dzimušas lajes starpniecību. Abi dzīvoja 19. gadsimtā.
Uz moceklību
attiecas 5 dekrēti. Palermo dzimušais diecēzes priesteris Džuzeppe Puļīzi tika nogalināts
pavisam nesen, proti, 1993. gadā. Savukārt viens bīskaps un 145 viņa biedri, kā arī
7 reliģisko ordeņu locekļi atdeva savu dzīvību par Kristu reliģisko vajāšanu laikā
Spānijā no 1936. līdz 1939. gadam. Mocekļu vidū ir arī viens 18. gadsimta sākumā Indijā
dzimušais lajs.
Ar 9 citiem dekrētiem Kanonizācijas lietu kongregācija atzīst
divu arhibīskapu, no kuriem viens bija kardināls, viena bīskapa, divu priesteru un
četru garīgo māsu praktizēto tikumu varonību. Spāņu tautības bīskaps nomira 1994.
gadā, bet amerikāņu izcelsmes arhibīskaps – 1979. gadā. Itāļu kardināls Sisto Riario
Sforca 19. gadsimtā bija Neapoles arhibīskaps. Viena no māsām, pēc tautības kanādiete,
iepriekš bija precējusies. Konsekrētajai dzīvei pievērsās pēc vīra nāves. Viņa dzīvoja
19. gadsimtā. Pārējās trīs māsas – no Ziemeļīrijas, Ungārijas un Itālijas – dzīvoja
20. gadsimtā. Pēdējā bija Žēlsirdības misionāre, kura nomira 1956. gadā Indijā.