Pāvests mudina ticīgos sludināt Kristu laikā un nelaikā
Sv. Jāņa Kristītāja paraugs ir mums adresēts aicinājums atgriezties un liecināt par
Kristu – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot svētdien uz lūgšanu „Kunga eņģelis” Svētā
Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus. 24. jūnijā Baznīca svin sv. Jāņa Kristītāja
liturģiskos svētkus. Izņemot Dievmāti, viņš ir vienīgais svētais, kura svētki ir dzimšanas
nevis nāves diena. Baznīca vienmēr atzīmē svēto „dies natalis” jeb piedzimšanas debesīm
dienu, kas ir viņu nāves diena. Turpretī Jāņa Kristītāja liturģiskie svētki, 24. jūnijs,
ir viņa dzimšanas diena. Pāvests skaidroja, ka šī izņēmuma iemesls ir Jāņa piedzimšanas
ciešā saistība ar Dieva Dēla Iemiesošanās noslēpumu. Viņš iet Jēzum pa priekšu jau
kopš mātes klēpja. Par viņa brīnumaino ieņemšanu eņģelis pavēstīja Marijai Pasludināšanas
brīdī, uzsverot, ka „Dievam nekas nav neiespējams” (Lk 1, 37). Četri evaņģēlisti viņam
pievērš lielu uzmanību. Sv. Jānis Kristītājs ir pravietis, kurš noslēdz Veco Derību
un ieved Jaunajā Derībā. Viņš norāda uz Jēzu no Nācaretes kā Mesiju.
Benedikts
XVI paskaidroja, ka vārds Jānis nozīmē „Dievs dāvā žēlastību”. Kristot cilvēkus Jordānas
upē, viņš aicināja atgriezties un gandarīt, un tādējādi sagatavoties Pestītāja atnākšanai.
Ierodoties Jēzum un saņemot no viņa rokām kristību, Jāņa misija nebeidzās – sacīja
pāvests. Drīz pēc tam viņam nācās iet Jēzum pa priekšu arī nāvē. Ķēniņš Herods lika
viņam cietumā nocirst galvu. Tā sv. Jāņa Kristītāja, kurš savā laikā pirmais atpazina
un publiski norādīja uz Jēzu, Dieva Jēru, nāve kļuva par viņa liecības vainagojumu.
Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI pateicās visām draudzēm, ģimenēm,
kā arī atsevišķiem ticīgajiem, kuri nesavtīgi atbalsta pāvestu ar ziedojumiem, jo
tādā veidā viņi palīdz daudziem grūtībās nonākušajiem brāļiem un māsām. Šajā sakarā
Svētais tēvs atgādināja, ka otrdien, 26. jūnijā, apmeklēs nesen spēcīgo zemestrīču
skarto Ziemeļitālijas reģionu. „Es gribētu, lai šī vizīte būtu visas Baznīcas solidaritātes
zīme”, viņš sacīja, „un tāpēc aicinu visus pavadīt mani ar savām lūgšanām”.
Atgriežoties
pie sv. Jāņa Kristītāja personības, Benedikts XVI franču svētceļniekiem norādīja,
ka Jānis bija lielākais no visiem cilvēku bērniem, jo prata atpazīt Kungu un pats
kļuva diskrēts un nemanāms. Viņa piemērs aicina mūs atgriezties, liecināt par Kristu
un sludināt Viņu „laikā un nelaikā” (2 Tim 4, 2), esot, tāpat kā viņš, par saucēja
balsi tuksnesī līdz pat savas dzīvības atdevei.