Pāvesta videovēstījums Starptautiskā Euharistiskā kongresa dalībniekiem

Svētdien Dublinā noslēdzās Starptautiskais Euharistiskais kongress. Tā dalībniekus ar videovēstījuma starpniecību uzrunāja pāvests Benedikts XVI. Viņš teica, ka kongresa temats „Kopība ar Kristu un starp mums” liek pārdomāt par Baznīcu kā kopības noslēpumu ar Kungu un visiem Viņa miesas locekļiem.

Jau no Baznīcas pirmsākumiem, jēdziens koinonia, vai communio, ir Baznīcas izpratnes pašai par sevi centrā. Tas ir Baznīcas attiecību ar Kristu centrā, un tās svinēto sakramentu, pirmkārt, jau Euharistijas, centrā. Pāvests paskaidroja: „Līdz ar Kristību esam iekļauti Kristus nāvē, atdzimstam kā liela Jēzus Kristus brāļu un māsu ģimene. Caur Iestiprināšanu saņemam Svētā Gara zīmogu, un daloties Euharistijā, ienākam kopībā ar Kristu un starp mums redzamā veidā šīszemes virsū. Saņemam arī mūžīgās dzīves apsolījumu.”

Benedikts XVI atgādināja, ka kongress notiek laikā, kad Baznīca visā pasaulē gatavojas svinēt Ticības gadu, lai atcerētos 50. gadskārtu kopš Vatikāna II koncila sākuma. Tas bija notikums, līdz ar kuru sākās vēl nebijusi Romas rita atjaunotne. Pamatojoties uz liturģijas avotu aizvien dziļāku novērtējumu, koncils veicināja ticīgo pilnīgu un aktīvu līdzdalību Euharistiskajā upurī.

Pāvests teica, ka koncila rezultāti ir milzīgi, taču daudzos gadījumos ir radusies arī nesapratne. Līdz ar ārējo formu atjaunotni, koncila tēvi bija vēlējušies palīdzēt ticīgajiem ienākt noslēpuma dziļumos, personīgi tikties ar Kristu, kurš ir klātesošs Euharistijā, un tādējādi arī ar dzīvo Dievu. Tomēr, liturģisko formu revīzija nereti ir palikusi ārējā līmenī, un „aktīvā līdzdalība” tiek jaukta ar ārējām darbībām. Tāpēc patiesas liturģiskās atjaunotnes labā vēl ir daudz darāmā. Pāvests piebilda, ka pārmaiņu pilnajā pasaulē, kas aizvien vairāk uzmanības veltī materiālām lietām, ir jāiemācās no jauna atzīt Augšāmcēlušā Kunga noslēpumaino klātbūtni, jo Viņš vienīgais var piešķirt elpu mūsu dzīves dziļumiem.

„Euharistija ir visas Baznīcas kults,” sacīja pāvests, „taču tā prasa arī katra kristieša līdzdalību Baznīcas misijā. Tajā ir rodams aicinājums būt par Dieva svēto tautu, kā arī aicinājums uz individuālo svētumu. Euharistija ir jāsvin ar lielu prieku un vienkāršību, bet pēc iespējas arī cienīgākā veidā un ar lielāku pietāti. Tā aicina mūs nožēlot grēkus, kā arī piedot brāļiem un māsām. Tā vieno mūs Svētajā Garā, un tai pašā Garā liek mums nest Labo pestīšanas vēsti citiem.”

Turklāt, Euharistija ir Kristus upura piemiņa. Mirstot uz krusta, Viņš upurēja savu miesu un asinis grēku piedošanai un pasaules pārveidošanai jaunajā un mūžīgajā derībā. Benedikts XVI atgādināja, ka Īrijā gadsimtiem ilgi ir svinēta Svētā Mise, kas šo zemi pārveidojusi visdziļākajā līmenī, kas devusi tai spēku un žēlastību. Mūku, mocekļu un misionāru paaudzes šeit varonīgā veidā ir dzīvojušas saskaņā ar savu ticību un sludinājušas Labo mīlestības un piedošanas vēsti tālu aiz savas zemes robežām.

Pāvests teica: „Jūs esat Baznīcas mantinieki, kas ir bijusi varens labā spēks pasaulē, un kura daudziem citiem ir dāvājusi dziļu un ilgstošu mīlestību uz Kristu un uz Viņa svēto Māti. Jūsu senči Īrijas Baznīcā zināja, ko darīt personīgās dzīves svētuma un korektas uzvedības labā, zināja kā sludināt prieku, kurš nāk no Evaņģēlija, kā veicināt piederības nozīmi universālajai Baznīcai kopībā ar Pētera sēdekli, un kā nodot nākamajām paaudzēm mīlestību uz ticību un kristīgajiem tikumiem. Mūsu katoliskā ticība, kas ir piesātināta ar Dieva klātbūtnes dziļo jēgu, ticība, kas apbrīno mums apkārt esošās radības skaistumu, un kuru šķīstī personīgā grēku nožēla un apziņa par Dieva piedošanu, ir mantojums, kas nešaubīgi tiek uzturēts un pilnveidots ikreiz, kad tas regulārā veidā tiek likts uz Kunga altāra Svētās Mises upurī.”

Pāvests piebilda, ka tik liela ticības un mīlestības vēsture, diemžēl, nesen briesmīgā veidā tika iedragāta ar atskārsmi par grēkiem, ko izdarījuši daži priesteri un konsakrētās personas pret tiem, kuri bija uzticēti viņu aprūpei. „Tā vietā, lai norādītu viņiem ceļu pretim Kristum, pretim Dievam, tā vietā, lai liecinātu par Viņa labumu, viņi ir nodarījuši tiem pāri un iedragājuši Baznīcas vēsts ticamību,” teica pāvests. Viņš izteica pārliecību, ka šie klēra locekļi savu ticību vairs neuzturēja ar priecīgu satikšanos ar Jēzu Kristu. Viņiem kristietība bija tikai ieradums. Benedikts XVI norādīja, ka Vatikāna II koncils ir vēlējies pārvarēt šādu kristietības formu un atklāt ticību kā dziļas personīgas attiecības ar Jēzu Kristu. Līdzīgs mērķis ir vadījis arī šo Euharistisko kongresu. Pāvests rosināja lūgt Augšāmcēlušo Kungu, lai Viņš mūs skar līdz pašiem dziļumiem un dāvā mums savu Svēto Garu, lai mēs kļūtu autentiski Viņa mīlestības un patiesības liecinieki.

Videovēstījuma noslēgumā Benedikts XVI paziņoja, ka nākamais Starptautiskais Euharistiskais kongress notiks Cebu, Filipīnās. Viņš sūtīja sveicienus Filipīnu tautai un apliecināja, ka lūgsies visu laiku, kamēr notiks gatavošanās šim lielajam ekleziālajam notikumam.

I. Šteinerte/VR