Kanāda: bīskapi atgādina par sirdsapziņas un reliģijas brīvību

Kanādas Bīskapu konference izdevusi pastorālo vēstuli par sirdsapziņas un reliģijas brīvību. Bīskapi pauž raizes par „agresīvo relatīvismu”, kas cenšas novirzīt ticību privātā sfērā. „Demokrātija ir atkarīga no cilvēka pamatbrīvību aizsardzības,” atgādina Bīskapu konferences prezidents, Edmontonas arhibīskaps Ričards Smits (attēlā), liekot atcerēties, ka šīs brīvības ietver arī sirdsapziņas brīvību un reliģisko brīvību. Tāpēc, rūpējoties par kopējo labumu un par tiem, kuru tiesības ir iedragātas, bīskapi ir jutuši nepieciešamību izdot vēstuli. To rakstīt ir pamudinājuši dažādi draudi un dažreiz arī atklāti uzbrukumi šīm abām cilvēka brīvībām.

Baznīcas gani atzīmē, ka lai arī Kanādā nenotiek vardarbīgas ticīgo vajāšanas, kā tas šobrīd ir, piemēram, Ēģiptē, vai Nigērijā, tomēr arī šeit var vērot izaicinājumus, kas tiek mesti sirdsapziņas un reliģijas brīvībai. Baznīcas un valsts attiecību vēsture Kanādā ir bijusi laba, taču draudus šobrīd rada „radikālais sekulārisms”, kas tiecas izslēgt ticīgo balsis no sabiedriskās telpas.

„Mums ir jārūpējas par veselīgām Baznīcas un valsts attiecībām, kas būtu balstītas nevis uz radikālo, bet uz likumīgo sekulārismu, kur politiskā un reliģiskā sfēra tiek atzītas kā autonomas, viena no otras neatkarīgas darbības sfēras, bet kuras sastopas cilvēku kopējā dzīvē, tai skaitā politiskajā, kas nevar būt nošķirta no morāles un ētikas.

Kanādas bīskapi paskaidro, ka sirdsapziņas un reliģijas brīvība ir iedzimtas, nevis valsts garantētas tiesības, tāpēc valsts tās cilvēkam nevar atņemt. Tieši pretēji, valstij šīs tiesības ir jāgodā un jāaizsargā. „Ja tas nenotiek, mēs esam spiesti par to runāt,” raksta bīskapi.

I. Šteinerte/VR