Atvērtība Svētajam Garam ir labas lūgšanas priekšnoteikums

Trešdienas vispārējās audiences laikā Benedikts XVI vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar aicinājumu Starptautiskās Ģimeņu dienas sakarā. „Darbam vajadzētu kļūt par ģimenes atbalstu, vienot to, palīdzēt tai atvērties dzīvībai un izveidot attiecības ar sabiedrību un Baznīcu”, sacīja pāvests. Apvienoto Nāciju iedibinātā Starptautiskā Ģimeņu diena tika atzīmēta 15. maijā. Šogad tā bija veltīta diviem cieši saistītiem jautājumiem: ģimene un darbs. Svētais tēvs atgādināja, ka darbam nevajadzētu kļūt par šķērsli ģimenei. Bez tam, viņš vēlēja, lai svētdiena, kas ir Kunga diena un „nedēļas Lieldienas”, kļūtu par atpūtas dienu un ģimenes saišu stiprināšanas iespēju.

Katehēzes mācībā Benedikts XVI iesāka runāt par lūgšanu sv. Pāvila vēstulēs. „Jo vairāk mēs progresējam dialoga ar Dievu ceļā, jo vairāk apjaušam savus ierobežojumus un vajadzību vienmēr uzticēties Kungam”, teica pāvests. Viņš uzsvēra, ka Svētais Gars palīdz mums atbrīvoties no visām bailēm un iemantot patiesu brīvību. Tautu apustulis māca atvērties šī Gara klātbūtnei un darbībai. Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs sveica karavīrus no Ukrainas, kuri piedalās militārajā svētceļojumā uz Lurdu. Viņš tos mudināja nesavtīgi darboties drošības un miera labā, un būt par priecīgiem Kristus Evaņģēlija lieciniekiem.

Nav nejaušība, ka sv. Pāvila vēstules iesākas un noslēdzas ar lūgšanu. Sākumā atrodam pateicību un slavēšanu, bet beigās novēlējumu, lai Dieva žēlastība vada ticīgo kopienas. Pāvests norādīja, ka apustuļa rakstos sastopama liela lūgšanu un izteiksmes formu daudzveidība, kas caurauž visas personīgās un kopienas dzīves realitātes. Ko mēs varam mācīties no sv. Pāvila vēstulēm?

Apustulis grib mums palīdzēt saprast, ka lūgšanu nevajadzētu uzskatīt tikai par savu labo darbu Dieva priekšā. Vispirms tā ir dāvana, dzīvās klātbūtnes auglis. Svētais Gars nāk mums palīgā īpaši tad, kad neprotam lūgties (sal. Rom 8, 26). Benedikts XVI atgādināja, ka, īstenībā, pat mūsu vājums kļūst par lūgšanu. Tāpēc, neskatoties uz grūtībām, esam aicināti veltīt laiku attiecībām ar Dievu un ieklausīties Viņā, tiecoties lūgšanu pārvērst par savas dvēseles ikdienas elpu. Jo vairāk ieklausāmies Kungā, jo vairāk Viņam uzticamies. Svētais Gars nāk mums palīgā. Viņš apgaismo prātu un sasilda sirdi. Viņš uzņemas mūsu vājumu un mūs pārveido. Apustulis Pāvils uzskata, ka lūgšana pāri visam ir Svētā Gara darbs mūsos. Benedikts XVI atgādināja, ka Svētais Gars ar savu klātbūtni realizē mūsu vienotību ar Kristu. Pāvests norādīja uz trīs konsekvencēm, kādas īstenojas mūsu kristīgajā dzīvē, ja ļaujam sevī darboties Svētajam Garam.

Pirmkārt, Svētā Gara dzīvinātā lūgšana palīdz mums atbrīvoties jebkādām bailēm un verdzības, un dzīvot Dieva bērnu brīvībā. Ja ik dienas nelūdzamies, tad notiek tā, kā raksta Pāvils: Es nedaru labu, ko gribu, bet daru ļaunu, ko negribu (sal. Rom 7, 19). Apustulis norāda, ka ne jau pateicoties savai gribai, mēs tiekam atbrīvoti, bet caur Svēto Garu, jo „kur ir Kunga Gars, tur ir brīvība” (2 Kor 3, 17). Benedikts XVI uzsvēra, ka, lūk, tā ir patiesā brīvība. Tā ir brīvība no ļaunā un no grēka. Tā ir brīvība labajam, dzīvībai un Dievam.

Otrkārt, ja ļaujam, lai mūsos darbojas Kunga Gars, tad mūsu attiecības ar Dievu kļūst tik dziļas, ka nekas tās nevar saraut. Tad mēs saprotam, ka lūgšana neatbrīvo mūs no ciešanām un pārbaudījumiem, bet palīdz tos izdzīvot vienotībā ar Kristu. Bieži vien savā lūgšanā mēs lūdzam Dievam, lai Viņš atbrīvo mūs no fiziskā un garīgā ļaunuma, un to mēs darām ar lielu paļāvību. Tomēr nereti mums ir iespaids, ka netiekam uzklausīti, un pastāv risks krist mazdūšībā un zaudēt neatlaidību. Īstenībā, nav neviena tāda cilvēka sauciena, ko Dievs neuzklausītu – uzsvēra pāvests. Tieši pastāvība un uzticība lūgšanā palīdz saprast, ka „tagadējā laika ciešanas nav salīdzināšanas cienīgas ar nākošo godību, kas parādīsies mūsos” (Rom 8, 18).

Treškārt, ļaujot darboties Svētajam Garam, mūsu priekšā paveras daudz plašāki apvāršņi. Mēs lūdzamies vairs ne tikai par sevi, bet visu cilvēci un radību. Mūsu aizbildniecības lūgšanas kļūst par cerības kanālu visai pasaulei. Atvērtība citiem – tā ir autentiskas lūgšanas zīme. Lūdzoties par citu pestīšanu, es pats iemantoju patiesu iekšējo brīvību – norādīja Benedikts XVI. Audiences dalībniekus un visus ticīgos pāvests aicināja atvērties Svētā Gara klātbūtnei un darbībai. Noslēgumā atgādināja, ka rīt Baznīca svin Kunga Debeskāpšanas svētkus, un aicināja raudzīties uz Kristu, kurš, uzkāpjot debesīs, uzticēja apustuļiem uzdevumu sludināt Viņa pestīšanas vēsti pa visu pasauli.

J. Evertovskis / VR