Šveices gvardu darba efektivitātes atslēga – saikne ar Kristu

Jau vairāk nekā 500 gadus Svētajam tēvam kalpo Pontifikālā Šveices gvarde. Pieminot 147 šveiciešu karavīru varonīgo dzīvības atdevi par pāvestu 1527. gadā, no 5. līdz 7. maijam Vatikānā notika svinīgi pasākumi. Tie iesākās sestdienas vakarā ar vesperēm, kurās piedalījās rekrūšu vecāki, un ar kritušo piemiņas pasākumu. Svētdienas rītā Vatikāna valsts sekretārs kard. Tarčisio Bertone Svētā Pētera bazilikā celebrēja Svēto Misi, vēlāk Pāvila VI zālē, klātesot pāvesta pārstāvim, kardināliem, bīskapiem, Šveices valdības pārstāvjiem un diplomātiem, 26 jaunie karavīri nodeva zvērestu. Vakarā notika koncerts, ko sniedza Lucernas kantona policijas pūtēju orķestris. Pirmdien Šveices gvardus, viņu ģimenes locekļus un draugus audiencē pieņēma Benedikts XVI.

Karavīriem dotā iespēja dažus gadus strādāt kristietības pašā centrā un dzīvot „Mūžīgajā pilsētā” ir liela privilēģija – sacīja Benedikts XVI, uzsverot, ka viņu tiešais uzdevums ir kalpošana pāvestam un Svētajam Krēslam. Lai to varētu godam veikt, gvardiem jābūt stipriem savā katoliskajā ticībā, uzticīgiem Kristum, jāmīl Kristus Baznīcu, jābūt čakliem un neatlaidīgiem vismazākajās ikdienas lietās, drosmīgiem un pazemīgiem, upurgataviem un atvērtiem.

Karavīru ģimenes locekļiem pāvests vēlēja, lai šajās dienās Romā, lūdzoties un piedaloties dažādās tikšanās, viņi labāk atklātu Baznīcas universālo raksturu, kā arī padziļinātu un stiprinātu savu ticību. Benedikts XVI īpaši sveica jaunos gvardus. „Esiet uzmanīgi cits pret citu, atbalstiet viens otru ikdienas darbā, palīdziet viens otram augt un izturieties ar evaņģēlisko mīlestību pret visiem cilvēkiem, kurus katru dienu sastopat”, mudināja Svētais tēvs. Viņš paskaidroja, ka tuvākmīlestība ir būtiski saistīta ar Dieva mīlestību. Lai mēs spētu patiesi mīlēt savus brāļus, esam aicināti smelties no dievišķās mīlestības avota. Kā to varam darīt? Lūdzoties, klausoties Dieva vārdu un centrālajā vietā novietojot piedalīšanos Euharistijā. Benedikts XVI uzsvēra, ka gvardu darba efektivitātes atslēga meklējama viņu pastāvīgajā ciešajā saiknē ar Kristu.

Daži karavīri, kalpojot Vatikānā, sajuta Kunga aicinājumu uz priesterību un konsekrēto dzīvi, un atbildēja tam ar prieku un entuziasmu. Citi, pabeidzot dienestu, izvēlējās laulības ceļu. „Pateicos Dievam, kurš ir ikviena labuma avots, par dažādām Viņa dāvanām un misiju uzdevumiem, un lūdzos, lai arī jūs, kuri iesākat savu kalpojumu, atbildētu Kristus aicinājumam un uzticīgi Viņam sekotu”, sacīja pāvests. Viņš aicināja gvardus izmantot šo laiku Romā, lai padziļinātu savu draudzību ar Kristu, aizvien vairāk iemīlētu Viņa Baznīcu un ietu pretī kristīgās dzīves mērķim – svētumam. Noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka maija mēnesī ticīgie īpaši godina Vissvētāko Jaunavu Mariju, un novēlēja, lai viņa palīdz aizvien labāk īstenot šo dziļo saikni ar Kungu, kas sākas jau šajā pasaulē un piepildās Debesu valstībā.

Šveices gvarde ir dibināta 1505. gadā. Tās sastāvā Vatikānā šobrīd dienē aptuveni 100 šīs valsts katoļticīgie pilsoņi. No 26 jaunajiem karavīriem, 5 dzimtā valoda ir franču un 5 itāļu, bet 16 ir vāciski runājošie. Lai varētu kļūt par gvardu, puišiem jābūt pabeigušiem Šveices armijas jaunkareivju skolu, neprecētiem, jaunākiem par 30 gadiem, augumā ne mazākiem par 174 cm, ar labu veselību un nevainojamu reputāciju. Minimālais dienesta ilgums ir 25 mēneši. Visi bez izņēmuma dzīvo Vatikānā. Gvardu uzdevums ir rūpēties par pāvesta, viņa līdzstrādnieku un Vatikāna ciemiņu drošību, kā arī veikt goda sardzes. „Acrites et fideliter” (Gods un uzticība) – ir Šveices gvardes moto.

J. Evertovskis / VR