Vatikāns: apritēs 500 gadi, kopš iesvētīta Siksta kapela

Šī gada 1. novembrī notiks 500 gadu svinības, kopš Siksta kapelas iesvētīšanas pēc tam, kad Mikelandželo tajā bija pabeidzis gleznot savas pasaulslavenās freskas. 20. martā Siksta kapelā notika konference par ievērojamā mākslinieka attēloto „Universālo tiesu”, kā arī – par kapelas nozīmi kardinālu konklāvā. Konferences vadītājs, mākslas vēsturnieks un Vatikāna muzeju darbinieks Alessandro Konforti sniedza interviju arī Vatikāna radio:

Kas jūs visvairāk iespaido Siksta kapelā?
Tas, kas iespaido visvairāk, ienākot kapelā, ir „Universālā tiesa”. Siksta kapela gadsimtu gaitā ir piedzīvojusi vairākus pārveidojumus, piemēram, pēc Tridentas koncila tika pievienotas velves, bet pāvesta Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā, pirms kristietības Lielās 2000 gadu Jubilejas, notika kapelas restaurācija. Pēdējās restaurācijas laikā tika notīrīti kvēpi, kas gadsimtu gaitā radušies sveču dūmu un spodrināšanai pielietoto materiālu ietekmē. Tādējādi no jauna ir ļauts iemirdzēties īstajām krāsām, kas šķiet, pavisam svaigas, un kas piešķir akcentus cilvēka un zemes Radīšanai.

Iespaido arī Mikelandželo vēlākais darbs, laikā no 1536. līdz 1541. gadam, kad meistars pēc pāvesta Pāvila II pasūtījuma, uz sienas gleznoja „Universālo tiesu”. Šeit ikonogrāfiskā kompozīcija atšķiras no tās, ko redzam uz griestiem, jo Mikelandželo jau bija ieguvis lielāku māksliniecisko briedumu. Katrā ziņā, arī šeit redzam spēcīgas krāsas, tai skaitā lazurītzilo, kas pēdējā restaurācijā atklājusies visā savā spožumā. Pirms tam, aizvadītajos gadsimtos, fresku atsvaidzināšanai tika pielietoti sveķi, taču, tiecoties pēc labāka efekta, tika nodarīti postījumi ilgtermiņā, jo laika gaitā gleznojumi nomelnēja. Vēlos aicināt visus, kas apmeklē Siksta kapelu, ar cieņas pilnu klusumu vērot freskas, jo tās pašas vēstī par savu vēsturi, par mūsu vēsturi, par Radīšanu un par Vispārējo tiesu laiku beigās.

Kāpēc Siksta kapela tika izraudzīta par vietu, kur notiek konklāvi?
Siksta kapela, arī viduslaikos, kad tā tika saukta par Capella Magna – par Lielo kapelu, bija Vatikāna pils kapela. Tieši tāpēc tā arī tika izraudzīta par konklāvu norises vietu. Vispirms 20 kardināli, vēlāk, pāvesta Siksta V laikā, jau 70, bet līdz ar Jāņa XXIII un Pāvila VI reformām, 120, šai kapelā ir pulcējušies uz konklāviem. Kardināli nakšņoja telpās netālu no Siksta kapelas. Vārds „konklāvs” – cum clave, nozīmē „aiz atslēgām”. Domāju, ka tieši savas izolācijas dēļ, Siksta kapela piedāvā ideālu vietu konklāvu norisei.

I. Šteinerte/VR