Lieldienu notikums – ticības prieka avots

Augšāmcēlies Kristus pārveidoja savus mācekļus. Viņš pārveido arī mūsu dzīvi un piepilda to ar prieku. Taču kā notiek šī pārveidošanās un kādas ir tās īpašās „vietas”, kur sastopam Kungu? Atbildi uz šiem jautājumiem varam rast Benedikta XVI katehēzes mācībā. Šodien pāvests runāja par Lieldienu notikumu un ar to saistīto prieku. Viņš atklāja, ka cilvēka patiesā prieka un miera avots ir tikšanās ar Jēzu. Prieks izriet no pārliecības, ka Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos ir uzvarējis grēku un nāvi. Šajā Lieldienu laikā pieņemsim stingru lēmumu staigāt Kunga klātbūtnē un ļausim, lai ticība mūs pārveido – mudināja Svētais tēvs angļu valodā runājošos ticīgos.

Vairāki tūkstoši svētceļnieku sagaidīja pāvestu Svētā Pētera laukumā ierodamies no Kastelgandolfo, kur pēc svētkiem viņš pavada dažas dienas, lai atpūstos. Pirms katehēzes Benedikts XVI pasvētīja mozaīku ar Svētās Ģimenes attēlu. Šī mozaīka tiks vesta uz Milānu, kur no 30. maija līdz 3. jūnijam notiks Pasaules Ģimeņu tikšanās. Audiences beigās Svētais tēvs sveica 6 tk. jauniešu grupu no Milānas, mudinot tos izdzīvot savu ticību ar entuziasmu un garīgi sagatavoties gaidāmajam ģimeņu saietam.

Jēzus augšāmcelšanās dienas vakarā mācekļi, baidoties no jūdiem, bija ieslēgušies istabā (sal. Jņ 20, 19). Bailes sažņaudz cilvēka sirdi un neļauj viņam iziet pretī citiem, atvērties dzīvībai – norādīja Benedikts XVI. Mācītāja vairs nav. Atmiņas par Viņa ciešanām izraisa mācekļos nemieru. Taču Pēdējo Vakariņu laikā Jēzus deva apsolījumu: „Es neatstāšu jūs bāreņus. Es nākšu pie jums” (Jņ 14, 18). Pāvests uzsvēra, ka šos vārdus Viņš atkārto arī mums šajos pelēkajos laikos. Ja pirms Jēzus ierašanās mācekļi bija baiļu pilni, tad tiklīdz Viņš ienāk caur aizslēgtajām durvīm, nostājas viņu vidū un saka „Miers jums” (Jņ 20, 19), situācija pilnībā izmainās. Miers, ko Jēzus nes, ir pestīšanas dāvana – sacīja Svētais tēvs.

Pēc šī sveiciena Jēzus parāda mācekļiem savas rētas (sal. Jņ 20, 20). Benedikts XVI paskaidroja, ka šī žesta mērķis ir dot apstiprinājumu jaunajai augšāmcelšanās realitātei, proti, apliecināt, ka Kristus, kurš tagad atrodas savējo vidū, ir reāla persona; Viņš ir tas pats Jēzus, kurš pirms trijām dienām tika piesists krustā. Šīs sastapšanās laikā mācekļu skumjas un bailes pārvēršas priekā. Viņu iekšējā prieka avots ir tas, ka viņi varēja „redzēt Kungu” (Jņ 20, 20) – uzsvēra pāvests. Viņš paskaidroja, ka vārdi „miers jums” nav tikai sveiciens. Tā ir dāvana un reizē aicinājums. Saņēmuši pestīšanas dāvanu no augšāmcēlušā Kristus, arī mēs esam aicināti dot to citiem – sēt cilvēku sirdīs ticības sēklu un palīdzēt tiem atvērties Dieva mīlestībai. Mācekļu un Jēzus tikšanās laikā tālāk seko atdzimšanas Svētajā Garā žests. Jēzus dveš, sacīdams: „Saņemiet Svēto Garu” (Jņ 20, 20). Ar šo brīdi sākas Jaunās Derības tautas gaitas. Tā ir tauta, kas tic Kungam un sludina vēsti par Viņa augšāmcelšanos.

„Dārgie draugi, arī šodien Augšāmcēlušais ienāk mūsu mājās un mūsu sirdīs neraugoties pat uz to, ja reizēm durvis ir aizslēgtas”, sacīja Benedikts XVI. „Jēzus ienāk un dāvā prieku un mieru, dzīvību un cerību. Tās ir dāvanas, kuras vajadzīgas mūsu cilvēciskajai un garīgajai atdzimšanai. Tikai Viņš var atvelt tos kapakmeņus, ar kuriem cilvēks bieži vien aprok savas jūtas un attiecības; akmeņus, ar kuriem tiek apzīmogots viss, kas nes nāvi – šķelšanās, naids, nenovīdība, neuzticība, vienaldzība. Tikai Viņš, Dzīvais, var dzīvei dot jēgu un palīdzēt atkal uzsākt ceļu tam, kurš ir noguris un noskumis, pazaudējis paļāvību un cerību. To piedzīvoja divi mācekļi, kuri Lieldienās bija ceļā no Jeruzalemes uz Emmausu (sal. Lk 24, 13-35)”.

No iepriekš teiktā redzam, ka cilvēka iekšējās pārveidošanās pamatā ir tikšanās ar augšāmcēlušos Kristu. Runājot par Emmausas mācekļu ceļu kopā ar Jēzu, Benedikts XVI parādīja, ka šī tikšanās notiek dzirdot un pieņemot Dieva vārdu, un Euharistijā. Augšāmcēlies Jēzus vispirms skaidro mācekļiem Svētos Rakstus un dot viņiem to izpratnes atslēgu. Šī atslēga ir Viņš pats un Viņa Lieldienu noslēpums. Jēzus atver viņu prātu Svēto Rakstu izpratnei (sal. Lk 24, 45). Pēc tam tie Viņu atpazīst brīdī, kad Viņš lauž maizi. Vārda klausīšanās un Euharistija – tās ir divas īpašās „vietas”, kur varam satikt Kristu, kurš pārveido mūsu dzīvi. Pāvests piebilda, ka mācekļi, sastapuši Kungu, steidzas dalīties savā pieredzē ar citiem. Viņos atjaunojas ticības entuziasms, prieks, cerība un mīlestība. Kopš tā brīža viņi nevar nebūt Kunga liecinieki. „Dārgie draugi, lai Lieldienu laiks kļūst mums visiem par īpašu izdevību, lai ar prieku un entuziasmu atklātu ticības avotus,” vēlēja Svētais tēvs. Viņš norādīja, ka arī mēs esam aicināti ļaut, lai Kungs atver mūsu acis un sirdi. Ticība pārveido mūsu dzīvi, atbrīvo to no bailēm, piešķir tai drošu cerību un, piepildot ar Dieva mīlestību, piepilda to ar jēgu.

J. Evertovskis / VR